Panorāma

Valmieras teātris jauno sezonu sāk ar pirmizrādi

Panorāma

Panorāma

Sāk pētīt mazā susura izplatību

Pirmo reizi Latvijā sāk izzināt mazā susura dzīvi

Latvijas mežos pirmo reizi sākta mazo susuru izpēte, lai noskaidrotu, kā jūtas šie aizsargājamie dzīvnieki un kas notiek ar populāciju. Pavasarī Dabas aizsardzības pārvaldes inspektori izlika būrīšus, bet tagad, kamēr dzīvnieciņi vēl nav aizdevušies ziemas guļā, devās susuru uzskaites ekspedīcijā.

Mazo susuri reti kāds dabā redzējis. Viņš rosās pa nakti, bet dienā guļ. Mīt lapu koku mežos, bet īpaši patīk, ja apkārt ir lazdas un biezi krūmi. Migu ierīko koku dobumos. Bet, ja tāda nav, savij māju no zāles un iekarina krūmājā.

"Susuri dzīvo tik grūti pieejamās un krūmainās vietās, ka cilvēki tur reti ieiet. Parasti sēņotāji un ogotāji neiet dziļos krūmos. Tas viņu pasargā," par susuriem saka Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā eksperte Vita Caune.

"Susuri ir ļoti akurāti dzīvnieki,  - piemēram, klaidoņpeles miga ir samētātas lapas, bet susurim ir ļoti akurāti veidota bumbiņa, viņš savā ligzdā nenes ēdamo.

Pele būrīti var piepildīt pilnu ar ozolzīlēm, bet susurim nav nekāda ēdamā. Viņš ir arī ļoti kautrīgs un pieklājīgs. Apskatot parasti nākas ņemt rokās, nekad nav iekodis," saka Caune.

Līvbērzes pagastā Zemgalē ir viens no trim mazo susuru izpētes parauglaukumiem, kur pavasarī speciālisti izvietoja mākslīgos mitekļus cerībā, ka susuri meklēs slēptuves un veidos migas mazuļiem. Būrīši atvieglo arī izpēti.

"Kāpēc mēs taisām putniem būrus? Lai veicinātu putnu klātbūtni mežā, šajā gadījumā, lai veicinātu susuru klātbūtni un otrs, kā jau Vita norādīja, lai iegūtu datus - kas tad ar susuriem Latvijā notiek? Cik viņu mums ir, vai ir jāuztraucas, vai viņi mums ir maz?" stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas izglītības centra vadītāja Agnese Balandiņa.

Šobrīd pētniekiem ir piemērotākais brīdis, lai uzskaitītu mazos susurus. Jau oktobrī šie grauzēji dosies ziemot. Ieritināsies lapu migās uz zemes un iekritīs miegā līdz pavasarim. 

"Pārbaudot 50 būrīšus, mēs atradām astoņas susuru migas," saka Caune.

Latvijā dzīvo vēl divas susuru sugas.Lielais susuris mīt Gaujas un Daugavas ielejās, un meža susuris, kas sastopams vairs tikai atsevišķās vietās. Pētniekiem jau sen nav datu par dārza susuri. Ir liela varbūtība, ka tas jau ir izzudis.

"Bioloģiskajā daudzveidībā ir nozīme katram mazam augam, katram mazam susuriņam. Tas viss veido kopā to tīklu, un tikai tad šī ekosistēma darbojas labi, un cilvēkam labi," bilst Balandiņa.

Savulaik daudz netrūka, ka mazais susuris būtu kļuvis par Latvijas pirmo astronautu. Pirms trim gadiem Daugavpils Universitāte un Japānas Kosmosa izpētes centrs gatavojās parakstīt sadarbības līgumu, tostarp par Latvijas susura nosūtīšanu Visumā ar japāņu kosmosa kuģi. Mazais susuris tika izraudzīts, jo ilgi guļ ziemas miegu, tādēļ varētu vieglāk pārdzīvot lidojumu  kosmosā un atgriešanos uz Zemes. Tomēr japāņiem pietrūka finansējums projektam un to neīstenoja.

Saistītie raksti
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti