Pirmais zemledus makšķernieks šajā ziemas sezonā gājis bojā jau 1.decembrī – tas ir brīdī, kad ledus kārtas biezums bija aptuveni viens centimetrs.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ar bažām gaida aukstāka laika iestāšanos, kad daudzi pārgalvīgi zemledus makšķernieki atkal uzsāks riskēt ar savām dzīvībām.
"Pareizi jāuzvedas uz ledus būtu tā, ka ir jāstaigā gar ledu, jāpaskatās, cik tas ir smuks, varbūt ar telefonu nofotografējam smuku skatu, bet kāpt virsū uz ledus ir bīstami gan ziemas sākumā, gan vidū, gan ziemas beigās," saka VUGD pārstāvis Juris Blūzmanis.
No decembra apstiprināti grozījumi MK noteikumos, kas turpmāk pašvaldībām ļaus vieglāk noteikt aizliegumus konkrētā laika periodā cilvēkiem atrasties uz ledus.
Par noteikumu pārkāpšanu draud naudas sods līdz 70 eiro.
"Šis pašvaldībām ir nevis pienākums, bet tiesības noteikt aizliegumus. Mēs ļoti ceram, ka pašvaldības šīs tiesības izmantos, jo tas tomēr ir arī iedzīvotāju drošības labā. Ja iepriekš tas bija ar Vides un reģionālās attīstības ministriju jāsaskaņo, tad šobrīd to būs tiešām vienkāršāk izdarīt," prognozē Iekšlietu ministrijas (IeM) pārstāve Gunta Skrebele.
Carnikavas novada domes bijusī priekšsēdētāja Daiga Jurēvica stāsta, ka ar zemledus makšķerniekiem katru gadu ir problēmas, ik pa brīdim kāds ielūst. To, vai dome plāno noteikt kādus ierobežojumus, Jurēvica pagaidām vēl nevar pateikt, jo, lai pieņemtu lēmumu par aizliegumu, pašvaldībai nāksies tērēt naudu ekspertiem, kuri var konstatēt, vai ledus ir drošs vai tomēr bīstams.
Tas nozīme, ka būs jāveic regulārs monitorings, tās ir papildus izmaksas no nodokļu maksātāju naudas.
"Ko nozīmē aizliegums? Mums tad ir jāsaprot, kādi ir meteoroloģiskie apstākļi, kad ir bīstami kāpt uz ledus. Mums pašiem tāda dienesta nav, tas nozīmē, ka mums būs jāsadarbojas ar kādu dienestu. Šobrīd mēs par to neesam domājuši, jābūt metodikai un tam jābūt objektīvi. Makšķerniekam tā ir sirdslieta un hobijs. Un aizliegt tādēļ, lai aizliegtu, manuprāt, nebūtu pareizi," uzskata Carnikavas novada domes deputāte Jurēvica.
Viņasprāt, pareizāk būtu sākt ar sabiedrības izglītošanu,jau no mazotnes par bīstamību atrasties uz ledus. Carnikavā šo lomu uzņēmusies pašvaldības policija, kas dodas uz skolām un par šiem jautājumiem stāsta. Tikmēr glābēji uzskata, ka aizliegumi mūsu makšķerniekiem diemžēl ir nepieciešami.
Bieži vien notiek paradoksāli gadījumi, kad ūdenstilpē ir ielūzis cilvēks, bet blakus zemledus makšķernieki turpina makšķerēt un visi saka - mēs jau esam gudri, zinām, ko darīt.
