Ornitologs: Drāma melno stārķu ligzdā ir maksa par cilvēku labklājību

Nesenais gadījums, kad jūras ērglis izpostīja pusi no melnā stārķa perējuma, satrauca sabiedrību, taču, kā portālā "dabasdati.lv" atklāja ornitologs Māris Strazds, par šāda plēsēja rīcību iepriekš nebija aizdomas, taču šī situācija skaidrojama ar nesamērīgo mežu izciršanu, kas nodrošina nedaudzu cilvēku labklājību.

 

"Vecie ligzdu koki, kādus stārķi vēl šur tur atrod, ir ļoti maz un kļūst par lamatām, jo lielos kokus no augšas labi pamana arī ērgļi un var lidot uz tiem kā uz labu atpūtas vietu, jo tādu nav daudz. Ja izrādās, ka kokā ir arī brīvi pieejams barības „galdiņš", ērglim nevar pārmest, ka viņš to izmanto," portālā "dabasdati.lv" skaidro ornitologs Māris Strazds.

Ornitologs norāda uz mežu fragmentāciju ciršanas dēļ un piemērotu koku dramatisku trūkumu, kas netieši ietekmē putnu ligzdošanas sekmību: "Mūsu platuma grādos un apstākļos melnais stārķis ir vecu mežu iekšienes putns, bet runāt par lieliem mežu masīviem Latvijā vairs nevar vispār.

Lielais izcirtumu daudzums, kas, no augšas raugoties, veido šaha galdiņa ainavu, kādreizējo mežu masīvus ir pārvērtis par vienu vienīgu mežmalu bez iekšienes.

Izcirtumi dziļi mežu iekšienē ir ieveduši vārnas, kas normāli tur nebūtu sastopamas vispār. Domājams, tieši vārna papildus mežos dabiski dzīvojošajiem kraukļiem ir galvenais olēdājs, un viņa atšķirībā no ērgļa ar to tiek galā prasmīgāk. Izcirtumos ieviešas arī daudz meža peļu, kas uztur lielu caunu skaitu, bet gados, kad peļu nav, arī caunas meklē alternatīvu pārtiku, tostarp arī stārķus un tā olas.

Visbeidzot, izcirtumi ļoti atvieglo pielidošanu pie ligzdām arī jūras ērglim, kas biezā, vecā mežā normāli novietotai stārķa ligzdai, kas parasti ir zem vainaga, vienkārši netiktu klāt vai to vispār nepamanītu."

To, ka jūras ērgļa viesošanās melnā stārķa ligzdā ir izņēmums, ornitologs pamato ar divkārtēju neveiksmi olas izēšanā un atlikušo olu neaiztikšanu. Tiesa, Māris Strazds pieļauj, ka jūras ērglis ligzdā var atgriezties, kad tajā būs izšķīlušies mazuļi: "Līdz šim zudums tika saistīts ar gadījumiem, kad stārķis traucējumu dēļ ir nodzīts no ligzdas un pa to laiku kādu olu paspēj aiznest krauklis vai vārna. Caunu postījums vienmēr tika saistīts ar ligzdas pilnīgu izpostīšanu, bet par to, ka šādā veidā ligzdu var mēģināt postīt jūras ērglis, nebija pat aizdomu. Tagad ir pierādījumi. Tiesa, kā to varēja labi redzēt, ērglis īsti nezināja, kā ar olu tikt galā - pārknābt to viņam neizdevās."

Vienu no jūras ērgļa izmestajām olām pa nakti, putnus netraucējot, izdevās atrast un savākt. Ja izdosies atrast līdzekļus, lai veiktu pārbaudes, tad vēlāk būs iespējams uzzināt arī to, vai olā ir piesārņojums un cik tā ir daudz, pavēstīja ornitologs Strazds.

Tikmēr tiešsaistes kamerās novērojamie vistu vanagi tikuši pie vārdiem Margo un Misters X. Viņu ligzda atrodas Rīgā un tajā tiek perētās vairākas olas. Zivju ērgļu pāris Laima un Pēteris savā ligzdā Vidzemē perē trīs olas. Melnie stārķi Zīle un Ozols turpina sildīt atlikušās divas olas, no kurām mazuļu izšķilšanās gaidāma, sākot no 9.maija. 

Savukārt 15.aprīlī dzimušais jūras ērglēns Durberts ir krietni paaudzies un turpina priecēt tiešsaistes kameras novērotājus, demonstrējot savu apetīti un barojoties ar vecāku Durbes un Roberta sarūpētajām zivīm.

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti