Mūsā slāpekļa piesārņojums pieckārt pārsniedz noteikto normu, veicinot upes aizaugšanu

Mūsā slāpekļa piesārņojums pieckārt pārsniedz noteikto normu, kas ilgstoši veicina udenstilpju aizaugšanu. Upes ‘’veselību’’ Lietuvas pierobežā aktualizējis laikraksts ‘’Bauskas dzīve’’, kas sadarbībā ar kaimiņvalsti pēta dažādas ūdens analīzes. Būtiskākais piesārņojuma avots ir upēs ieplūstošais Lietuvas un Latvijas lauksaimniecības zemju mēslojums.Turklāt Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs norāda, ka piesārņojuma līmenis šogad pieaudzis un līdzīga situācija ir arī citās Zemgales upēs.

Mūsā slāpekļa piesārņojums pieckārt pārsniedz noteikto normuSintija Ambote

Laikraksts «Bauskas Dzīve» uzsācis pētījumu par Mūsas upes piesārņojumu. Mūsa sākas Lietuvas teritorijā, kur norit arī aktīva lauksaimnieciskā darbība. Pasvales rajonā pavasarī ņemtajos upes ūdens paraugos kopējā slāpekļa vērtība krietni pārsniedz Eiropas Savienībā noteikto, stāsta laikraksta galvenā redaktore Anita Rozentāle.

"Pie Saločiem, kas ir robežas ciems ar Latviju, slāpekļa vērtība ir 10,3 miligrami uz litru ūdens, un tas nozīmē, ka rādītāji krietni pārsniedz Eiropas Savienības ieteikto vērtību, kas ir divi miligrami uz litru ūdens, tātad piecas reizes pārsniedz pieļaujamo piesārņojumu," norāda Rozentāle, skaidrojot, ka paraugi pētīti sadarbībā ar lietuviešu ekspertiem.

Savukārt Latvijā upju piesārņojuma monitoringu veic Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Mūsā pie Lietuvas robežas arī Latvijā ir viena no monitoringa stacijām, kurā ik mēnesi ievāc ūdens paraugus, lai uzraudzītu piesārņojuma līmeni, kas ienāk no kaimiņvalsts. Arī mūsu monitoringa dati apstiprina, ka slāpekļa piesārņojums ilgstoši krietni pārsniedz normas, turklāt šogad tas pieaudzis, stāsta Iekšzemes ūdeņu nodaļas vecākā speciāliste Linda Fībiga.

"Pēc Latvijas normatīviem, lai būtu laba ūdens kvalitāte, slāpeklim vajadzētu būt zem diviem miligramiem uz litru. Ja tas ir virs 10 miligramiem, kas parādās šīgada moritoringa rādītājos, ūdens atbilst ļoti sliktai kvalitātei. Jāsaka, ka slāpekļa koncentrācija Zemgales upēs, ne tikai Mūsā, vienmēr ir paaugstināta. Ja mēs skatāmies šīgada rezultātus līdz pat vasarai, tad [slāpekļa] koncentrācijas ir augstas un pat augstākas nekā iepriekšējos gados, jo šogad ir salīdzinoši maz ūdens upēs visā Latvijā un attiecīgi [slāpekļa] koncetrācija palielinās. Sekas mēs ļoti labi varam redzēt - aizaugšanu," skaidro Fībiga.

Fībiga norāda, ka šogad slikta situācija ir arī Misā, kur arī ir paaugstināta slāpekļa un fosfora koncentrācija. Speciālistu ieskatā piesārņojumu jāsamazina īstenojot labas lauksaimniecības prakses - jāievēro precīzi meslošanas daudzuma un izkliedes laika nosacījumi, kā arī valstī jāsakārto upju aizsargjoslu prasības.

Upēm var kaitēt ne tikai mēslojums, bet arī pesticīdi. To vidū arī plaši lietotais glifosāts, kura koncentrāciju Mūsā pētījuma turpinājumā plāno noskaidrot laikraksts «Bauskas Dzīve», pasūtot ūdens analīzes dažādās upes vietās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti