Latvijas dabas skaitīšanā uziet iepriekš nereģistrētas 5 alas

Dabas skaitīšanā uzietas piecas iepriekš nereģistrētas alas vai to paplašinājumi. Patlaban Latvijā zināmas aptuveni 200 alas, taču līdz šim Latvijā nav veikta valsts koordinēta alu un iežu atsegumu datu apkopošana. Viena no alām uzieta kādā Kurzemes ainaviskā mežu teritorijā, kur pētnieces Lindas Uzules uzmanību piesaistīja bāli dzeltenīga krāsa Amulas upes kreisā krasta sāngravā. 

Latvijas dabas skaitīšanā uziet piecas iepriekš nereģistrētas alasSintija Ambote
    Jau pirmajā dabas skaitīšanas gadā Kurzemes reģionā uzieta iepriekš informācijas avotos nereģistrēta, smilšakmenī izveidojusies ala. Ģeoloģisko objektu atradusi dabas skaitīšanas saldūdens, mežu, purvu un zālāju eksperte Linda Uzule. Ieejas daļā ala ir vairāk nekā trīs metrus augsta un pamazām sašaurinoties stiepjas sešu metru dziļumā. Ala atrasta ainaviskā meža teritorijā ar daudzām nogāzēm.

     

    "Es staigāju pa šiem nogāžu mežiem un nebija lapu, līdz ar to skats bija daudz brīvāks un visu varēja daudz brīvāk pamanīt. Tagad nākot mums ieraudzīt alu traucēja veģetācija, kas ir sazaļojusi. Toreiz es staigāju, staigāju un mani piesaistīja tās gaišās smiltis. Taču es neredzēju pa gabalu alas caurumu. Tad es uzreiz pa stāvāko nogāzi kāpu lejā, patiesībā man sanāca noripot pa to lejā, un tad jau pienācu tuvāk un ieraudzīju, ka tā ir ala," stāstīja pētniece.

    Patlaban uzietajai alai dots nosaukums Vepru ala, pēc tuvākās apdzīvotās viensētas nosaukuma.

    Alu rašanās, padziļināšanās un sagrūšana notiek daudzu gadu desmitu, simtu un pat tūkstošu garumā. Tās veido pazemes straumju erozija, nobrukumi un citi aktīvi ģeoloģiskie procesi.

    "(..) Tur augšā var redzēt nelielu dolomīta kārtiņu nelielās plāksnītēs, tad ir arī rozā tonis, tas veidojas ar dzelzs klātbūtni, un visapkārt ir kvarca smilts. Lai tāda ala izveidotos, kaut kam ir jāizskalojas, tie ir tā saucamie sufozijas procesi, un tā var veidoties arī gruntsūdeņu ietekmē.

    Atrodot gaišo smilšakmens atsegumu, Lindai nebija nojausmas, vai ala ir nezināma. Taču, atzīmējot koordinātu punktu dabas skaitīšanas sistēmā, par to ieinteresējušies arī citi dabas pētnieki.

    Dabas skaitīšanas alu un iežu atsegumu biotopu grupas eksperts Dainis Ozols skaidroja, ka tā ir netipiska vieta alas izveidei.

    "Vieta ir netipiska, jo tajā apkārtnē faktiski nav tādu smilšakmens atsegumu, kuriem ir raksturīgas alas," stāstīja Ozols.

    Kopumā dabas skaitīšanas laikā atrastas trīs nezināmas alas Kurzemē un divas Vidzemē. Tāpat vienai no alām atklāts iespaidīgs pagarinājums.

    "Bija tāda Lēpenieku ala, kura bija uzmērīta un zināma. Šī ir sešus metrus gara ala, bet, tagad to uzmērot, es tiku līdz 20 metru garumam. (..) Es dziļāk neielīdu, bet ala vēl turpinājās tālāk, man tas bija interesantākais atradums. Patlaban ir ģeoloģiskās publikācijas ar datiem, uzmērījumiem un aprakstiem par lielākajām alām, bet nav tāda oficiāla alu reģistra Latvijā, un tagad dabas skaitīšanas rezultātā pirmo reizi tāds būs," klāstīja eksperts.

    Ozols pieļāva, ka pētnieki uzies vēl neatzīmētas alas, jo šogad norit Gaujas Nacionālā parka kartēšana.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Vide un dzīvnieki
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti