4. studija

Aizdomīgais svešinieks telefonā: vai nu sola miljonus vai draud!

4. studija

4. studija

Ragu bizness: Latvijā pilnā sparā rit «medību» sezona!

Latvijā sākušās pavasara «ragu medības»

No marta sākuma līdz pat aprīļa beigām staltbrieži nomet savas greznās rotas, un ļaudis steigšus dodas tās meklēt – pavasarī sākas “ragu medības”, un zinātāji stāsta, ka veiksmīgākie meklētāji sezonā var nopelnīt pat pāris tūkstošus eiro, vēstīja LTV raidījums “4.studija”.  

“Agrāk tas bija vairāk hobijs, ko piekopa mednieki un viņu ģimenes locekļi, bet tagad tās tiešām ir medības un vienam otram cilvēkam tas pat ir kā pamatdarbs šinī pavasara laikā,” raidījumam stāstīja Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis.

“Es teiktu, ka veiksmīgs ragu meklētājs vienā dienā var arī dažus simtus eiro nopelnīt. Es zinu cilvēkus, kuri pa šo pavasara sezonu spēj nopelnīt pat pāris tūkstošus eiro, cītīgi meklējot,” stāstīja Baumanis.

Ragu uzpircēju netrūkst. Cena nomestiem ragiem svārstās no 15 līdz 20 eiro par kilogramu.

Lielākie ragi var svērt 3 kilogramus, šādi ragi maksātu aptuveni 100-120 eiro, ja tos nodotu uzpircējam, stāstīja Baumanis.

Diemžēl cilvēki ragus ne tikai meklē meža biezoknī, bet arī zog. Piemēram, pērn Rīgas Zooloģiskā dārza Kalvenes filiālē - “Cīruļos” nozaga 17 pārus briežu ragu.

“Mums ir kādi 35 tūkstoši staltbriežu Latvijā. Staltbrieži ir tie, kas šobrīd met ragus un ir izraisījuši šo sezonu - ragošanas sezonu. Apmēram trešdaļa no šiem briežiem ir tie saucamie “ragneši”, jo no pārējā apmēram pusi veido govis - mātītes, kurām ragu nav, vai pagājušā gada teļi, kuriem tie ragi nav nekādi un nekādu vērtību nesastāda,” stāstīja zoologs Jānis Ozoliņš

Šādus ragus izmanto dažnedažādu interjera priekšmetu darināšanai – top lampas, svečturi, pulksteņi, glāžu paliktņi. Mazāk kvalitatīvus ragus izmanto, lai veidotu nažu spalus, pogas, atslēgu piekariņus un citus sīkumus.  

“Lielākā daļa ragu nokrīt vienkārši nejauši, dzīvniekam veicot straujas kustības vai varbūt, spraucoties cauri kaut kādam zaru biezoknim, un līdz ar to piemērotākās vietas ir grāvju malas, nekoptas stigas, lauki, kur aug ziemāji un brieži dodas pa nakti baroties un nāk atpakaļ,” stāstīja Ozoliņš.

Pirmie ragus met vecākie staltbrieži un, visticamāk, patlaban pašu lielāko ragu īpašnieki tos jau ir nometuši. Tā kā profesionālu ragu meklētāju skaits Latvijā esot vismaz vairāki desmiti, tad iesācējam vienkārša pastaiga pa mežu  diez vai vainagosies panākumiem.

“Viņi pārskata ar tālskati, vai brauc ar kvadracikliem, nereti, ja viņi ierauga to ragu, viņi pa taisno arī dodas pie šī raga. Pavasarī zeme mīksta, šķīdonis - izbrauc risas, sadangā. Protams, lauksaimnieki par to ir neapmierināti, bieži vien pārmet medniekiem, ka mednieki ir izbraukājuši tos laukus, kaut medniekiem šajā gadījumā nav nekāda sakara. Ir pat dzirdēts ka, lai tieši laukus pārskatītu, izmanto arī dronus ar kamerām, kur nolido to lauku, nofilmē un skatās monitorā,” par profesionālajiem ragu meklētājiem stāstīja Baumanis.

Ja paveicas, var arī atrast pagājušajā pavasarī mestos ragus. Taču tie būs labi saglabājušies tikai tad, ja nomesti mitrā vietā, jo sausumā tie būs saulē izbalējuši un, visticamāk, sagrauzti, tāpēc ka mazajiem grauzējiem tie ļoti garšo un ir labs minerālvielu avots.  

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti