Latvijā pirmo reizi prasa atļauju roņu medībām; pagaidām to liedz

Dabas aizsardzības pārvalde maijā un jūnijā saņēma Latvijas jaunākajā vēsturē pirmos iesniegumus par roņu medībām, lai mazinātu šo dzīvnieku nodarītos zaudējumus zvejniecībai Rīgas jūras līcī.  Pārvalde tomēr neatļāva roņu medības, jo trūkst informācijas par pelēko roņu populāciju un arī viņu nodarīto zaudējumu apmēru. 

Kopumā trīs iesniegumos pārvaldei lūgts iegūt 42 pelēkos roņus, tos nošaujot. Šie bija pirmie precedenti, kad Latvijā tiek lūgta atļauja roņu skaita ierobežošanai sociālekonomiskās interesēs.

Izvērtējot informāciju, ko sniedzis Valsts vides dienests, Valsts meža dienests, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR, vadošie roņu eksperti Latvijā, Igaunijā un Dānijā, kā arī Baltijas jūras vides aizsardzības konvencijas jeb Helsinku (HELCOM) konvencijas sekretariāts, Dabas aizsardzības pārvalde ir pieņēmusi lēmumu šobrīd neizdot atļaujas pelēkā roņa indivīdu ieguvei.

 Pelēkais ronis ir Latvijā nemedījama un īpaši aizsargājama suga, kuras aizsardzību vienlaikus nosaka arī tā sauktā Biotopu direktīva un Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības konvencija jeb HELCOM.

 Galvenais iemesls šāda lēmuma pieņemšanai ir datu trūkums par roņu nodarītajiem zaudējumiem, populācijas lielumu Latvijas teritoriālajos ūdeņos, tāpat arī neskaidrības par limitētu medību piemērotību roņu nodarīto ekonomisko zaudējumu mazināšanai un medībām alternatīvu metožu izmantošanas iespējām.

Visās Baltijas jūras reģiona valstīs, kurās atļautas roņu medības, kvota tiek balstīta uz roņu populācijas lielumu un datiem par nejaušiem roņu noķeršanas gadījumiem. Šādi dati par Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem šobrīd nav pieejami.

Latvijas zvejnieku zvejas žurnālos nav fiksēti roņu noķeršanas gadījumi. Tāpat zvejas žurnālos konstatēti tikai atsevišķi ieraksti, kas pakārtoti liecina par roņu ietekmi uz zvejas lomu.

Citu Baltijas jūras reģiona valstu pieredze liecina, ka šādu roņu medību kā zvejniecībai nodarīto zaudējumu mazināšanas rīka efektivitāte nav viennozīmīgi vērtējama. Turklāt, praksē ieviešot šādas medības, dažreiz pelēkā roņa vietā tiek nogalināti daudz retāk sastopamie pogainie roņi. Nereti dzīvniekus tikai ievaino vai sakropļo, nevis nogalina.

Lai gan šie bija pirmie iesniegumi roņu ieguvei, problēma, ka roņi var nodarīt kaitējumu zvejas rīkiem un lomam, ir zināma jau ilgāku laiku.

Līdz ar to Dabas aizsardzības pārvalde, meklējot risinājumu roņu un zvejniecības konflikta mazināšanai, jau iepriekš bija uzsākusi priekšdarbus roņu aizsardzības plāna izstrādei, kuru Eiropas Savienības fonda projekta finansējuma apstiprināšanas gadījumā plānots izstrādāt līdz 2019.gada rudenim.

Izstrādājot šādu sugas aizsardzības jeb apsaimniekošanas plānu, varēs noteikt, vai un cik lielu daudzumu roņu būtu pieļaujams medīt Latvijas piekrastē.

Vienlaikus pelēkā roņa indivīdu ieguves atļaušana pirms šāda plāna izstrādes būtu pretrunā ar HELCOM konvenciju.

Dabas aizsardzības pārvalde aicina zvejniekus aktīvāk izmantot gan normatīvajos aktos noteiktās iespējas, gan Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajam institūta BIOR veikto pētījumu ietvaros ziņot par roņu nodarītajiem zaudējumiem un nejaušiem roņu noķeršanas gadījumiem zvejas rīkos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti