Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Drēbes

Lūši

Latvijā pasliktinājies lūšu populācijas stāvoklis; saīsina medīšanas sezonu un nomedījamo skaitu

Pirms gada šajā laikā jau būtu atļautas lūšu medības, taču vairāku mēnešu garumā ir bijušas asas diskusijas - vai vajadzētu ierobežot lūšu medības un noteikt ierobežojumus, kurā laika posmā lūšus drīkst medīt. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” pētnieki secinājuši, ka Latvijas lūšu populācijā parādījušās tādas izmaiņas, kas iepriekš nav novērotas.

Jau vairāk nekā 20 gadu garumā mežzinātnes institūts "Silava" veic pētījumus par lielajiem plēsējiem. Sadarbībā ar medniekiem daļa nomedīto lūšu nonāk pie viņiem, kur nosaka gan lūšu dzimumu, vecumu, mātītēm pārbauda auglību un daudz ko citu, kas ļauj secināt, vai un kādas ir lūšu populācijas izmaiņas. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš norāda, ka šajā gadā ir parādījušās dažas jaunas īpašības populācijā, kas iepriekš nav novērotas, un viena no tām ir, ka ir izveidojusies pieaugušo lūšu starpā tēviņu un mātīšu disproporcija.

"Nomedīts ir vairāk tēviņu nekā mātīšu, un tas pievērš uzmanību, jo populācijas pamata kodols, kas nodrošina viņas nākotni, ir mātītes," pauda Ozoliņš.

"Otrs - ir samazinājusies arī lūšu mātīšu auglība, jo, ja vidēji tādā ilgākā termiņa ir bijušii kādi trīs mazuļi uz vienu vairojošos mātīti, tad pēdējā sezonā ir 2,3… ir nedaudz krities.. Mēs arī nezinām, cik tas samazinājums ir būtisks un vai viņš turpināsies, bet arī tam vajadzētu pievērst uzmanību. Un trešais ir arī tas, ka vidējais pieaugušā lūša vecums ir nedaudz krities, un to vajadzētu ņemt vērā, esot elastīgiem ar lūšu lielāko pieļaujamo nomedīšanas apjomu un medību termiņu, jo tie ir divi instrumenti, ar kuriem var tās sekas vai nu kompensēt, mazināt, - vai arī skatīties, kas notiek tālāk," sacīja Ozoliņš.

Speciālistu ieskatā populācijas kopējais vērtējums joprojām ir labāks, nekā tas bija 2004. gadā, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, un tad tika lemts, vai vispār lūšus atļaut medīt. Taču kopš 2011. gada lūšu populācijas samazināšanās tendence ir novērojama. "Mums ir jāiet šis  piesardzības ceļš, jo mēs medījam Eiropā aizsargājamu dzīvnieku un vēlamies viņu medīt arī turpmāk. Mans viedoklis ir, ka šie monitoringa dati nerāda kādas katastrofālas izmaiņas. Viņi varbūt liek būt mazliet piesardzīgiem, bet nav tā, ka lūšu populācija Latvijā ir apdraudēta un viņiem draudētu izzušana," klāstīja Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis.

Lūši ir aizsargājama suga. Lietuvā tos ir aizliegts medīt, arī Igaunijā nu jau vairākus gadus tos medīt nedrīkst, bet kādi ir plāni Latvijā?

"Diskusijas bija sarežģītas arī starp vides organizācijām, tāpēc ka šis jautājums nav tāds, kur ir viegli par kaut ko izšķirties.

Ņemot vērā lūšu populācijas stāvokļa pasliktināšanos - gan ne dramatiski, bet tomēr -, ir skaidrs, ka ir jāmazina lūšu medību limits," atzina Vides konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.

Latvijas Mednieku asociācijas viedoklis krasi atšķiras no Mednieku savienības uzskata, tiesa, tikai par limitu, ne medību periodu. "Neredzu ne mazāko iemeslu limita samazināšanai, ja šajā aspektā mēs varētu runāt par sezonas saīsināšanu, kas ir zinātniski pamatota, jo decembra mēnesis vēl varbūt ir šaubīgs - ja tiek nomedītas lūšu mātes, pastāv teorētiska iespēja, ka lūšu jaunuļi nav tik nobrieduši, lai paši pilnvērtīgi medītu," sacīja Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks.

"Mednieku savienības priekšlikums limita apspriedē bija samazināt sezonu - sākt nevis no 1. decembra, bet sākt no 1. janvāra. Un par skaitu mēs piedāvājam 150 dzīvnieku vietā 120," savukārt sacīja Baumanis. Lūšu tipiskais riesta periods ir janvārī, līdz februāra sākumam, mazuļi parasti dzimst maijā, un tie ir ļoti atkarīgi no mammām līdz pat nākamā gada riestam, un tāpēc medību sezonu vajadzētu sākt vēlāk. "Vismaz līdz šim Valsts mežu dienests, kas tā kā atbild par lūšu medību limita noteikšanu, nav sevišķi ņēmis vērā sugas aizsardzības plānu, norādot, ka tas ir rekomendējošs, kā tas juridiski arī ir. Tai skaitā nosakot limitu, un iepriekšējos gados tas noteiktais limits ir maksimāli pieļaujamais, kāds plānā ir minēts, nevis atbilstošs tai metodikai, kā plānā ir aprakstīts, kā limits būtu jānosaka," uzsvēra Ķerus.

Proti, pēdējos gados tika atļauts nomedīt 150 lūšus, un Valsts meža dienestam katru gadu ir pienākums noteikt kvotas un medību sezonas periodu limitēto medījamo dzīvnieku sugām, un šogad ir gaidāmas izmaiņas. "Medību termiņš ir noteikts no 1. janvāra, līdz 31. martam, bet ne ilgāk, kā šis pieļaujamais apjoms tiek izmantots, tātad, ja ir izmantots ātrāk, tad arī sezona beidzās ātrāk. Šis apjoms būs 100 lūši šajā konkrētajā medību sezonā," pauda Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis.

Valsts meža dienests ir pieņēmis lēmumu, ka medības sāksies 1. janvārī un ilgs līdz 31. martam. Nomedījamo lūšu skaits - 100 lūši, bet, kāda būs situācija nākamgad - par to būs atkal no jauna jādiskutē un jālemj, skatoties īpašus pētījumus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti