Sadaļas Sadaļas

Lašu nārsts šogad sācies trīs nedēļas vēlāk; vides inspektori apseko mazās upes Kurzemē

Lašu nārsts šogad sācies vismaz trīs nedēļas vēlāk nekā parasti, tas saistīts ar siltajiem laika apstākļiem. Lašu nārsta sargāšanu apgrūtina arī zemais ūdens līmenis Ventā un mazajās lašupēs, tomēr Kurzemes Valsts vides dienesta vecākie inspektori regulātri apseko mazās Ventas pietekas.

Vides inspektori lašu nārsta laikā apseko mazās upes KurzemēInga Ozola

Inspektori apseko Ventas krastus līdz Kojas upei, kas ir viena no lielākajām Ventas pietekām. Krastus rotā segliņu sārtās ogas, ir klusa un rāma novembra diena. Valsts vides dienesta Kurzemes reģionālās pārvaldes Zvejas kontroles daļas galveno inspektors Jānis Sprugevics rāda vietu, kur redzamas nārsta pazīmes.

„Esam pie Kojas upes, aptuveni 100–200 metrus virs grīvas, pirms ietekas Ventā. Skatāmies, pētām gultni, meklējām gaišākas vietas, kur varētu būt nārsts zivīm un gaišs pleķītis, tas norāda, ka nārsts ir bijis. Pašlaik zivi virsū te neredzam, varbūt beigusi nārstot vai viņu kāds ir noķēris, ceram, ka tā nav. Zivis nārstojot taisa ligzdiņu, ar vēderiņu un asti uzspodrina, noberzē dūņu slāni un veidojas tāds gaišāks pleķītis,” klāsta Sprugevics.

Inspektori rāda video savā telefonā, kur viņiem izdevis piefiksēt šādu skatu. Parasti lašveidīgo zivju sargāšana sākas jau oktobra vidū, valda nenoteiktība un sākums bijis smags gan inspektoriem, gan zivīm. 

„Nārsts ir aizkavējies, jo parasti tas ir 15. oktobris. It kā jau sākās, bet par īstu nārstu nosaukt to nevarēja. Tas, ko gaidījām, sākās tikai pagājušā nedēļā. Bija grūts tas sākums, skrējām pakaļ lasim, tad vienā vietā, tad citur,” stāsta pieredzējušais inspektors.

Inspektors Jānis Sprugevis skaidro, ka šogad ir zems ūdens līmenis un ļoti silti laika apstākļi.

„Pagājušā nedēļā ūdens temperatūra bija vēl pāri +10 grādiem. Ūdens līmenis gan ļoti zems, mums grūtāk sargāt, maluzvejniekam vieglāk ieraudzīt. Rumba ir augsta, kas zivij jāpārvar, bet, kā redzam, Koja ir jau tālāk, zivs augšā ir uznākusi un kustība notiek,” turpina inspektors.

Tā ir kā asinsrite organismā, ir svarīgs gan tas lielais, gan mazais, uzsver inspektors Jānis Sprugevics, nārsta laikā nozīmīga nav tikai Venta, bet arī mazās upītes.

„Taimiņš ir nedaudz atšķirīgs. Taimiņam vairāk patīk mazās upītes. Lašiem vairāk patīk lielās upes.” 

Kopā ar inspektoru Jāni Sprugevicu tagad strādā Valsts vides dienesta Kurzemes reģionālās vides pārvaldes Zvejas kontroles daļas vecākais inspektors Viesturs Cimermanis. Viņš dienestā strādā tikai gadu, taču pieredze ir liela, jo pildījis sabiedriskā inspektora darbu. Arī šogad fiksēti dažādi pārkāpumi – no nārsta vietām ir izņemti tīkli, arī makšķeres, kas pielāgotas lašu ķeršanai un citi. 

„Vides dienests no jau sabiedriskā inspektora laikiem ir bijis sapņu darbs, to esmu gaidījis desmit gadus, ir gandarījums arī preventīvo darbu, tu esi atradis pārkāpēju, novērsis pārkāpumu bez sodīšanas. Kuldīgas pusē situācija paliek labāka, jo arī Jānis ir piestrādājis, ir mainījusies cilvēku attieksme,” stāsta Cimermanis. "Kā rudens, tā strādājam pastiprinātā režīmā, piesaistot robežsardzi, Dabas aizsardzības pārvaldi, Valsts policiju un pašvaldības policiju."

Labu nodrošinājumu šogad no Zivju fonda saņēma arī Skrundas novada pašvaldības policisti, kuri var strādāt ar dronu, termokameru, ir laiva un citas nepieciešamās lietas.

Lašveidīgo zivju liegums Latvijā ir spēkā no 1. oktobra līdz pat 31. decembrim.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt