Raidījums "Kā labāk dzīvot?" apkopoja vairākās radio diskusijās izskanējušās tēmas, lai saliktu "kopējo bildi", taču uzreiz ir skaidrs – šajā sarunā jautājumu ir vairāk nekā atbilžu uz lielo jautājumu – ko īsti nozīmē dzīvot pesticīdu pasaulē?
Mūsdienu lauksaimniecība bez sintētisko agroķimikāliju lietošanas nav iespējama.
Latvija, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, izmanto samērā maz pesticīdu, mērot uz vienu hektāru, taču tajā pašā laikā Latvijā ir viens no straujākajiem pesticīdu lietošanas apjoma pieaugumiem Eiropas Savienībā.
Tas nozīmē, ka Latvija steidzas “panākt” citas Eiropas valstis, kamēr tur, īpaši vecajās Eiropas zemēs, piemēram, Francijā, apsver stingru pesticīdu ierobežošanu. Līdz ar to ir skaidrs, ka Latvijas iedzīvotāji ir pakļauti pesticīdu ietekmei un Latvijas lauksaimniecība arī ir no tiem atkarīga.
- Pesticīdi ir arī ikdienas pārtikā; to atliekvielas veicina alerģijas un citādi nelabvēlīgi ietekmē cilvēku veselību
- Visbiežāk ar pesticīdiem saskaras zemnieki; ietekme uz viņu veselību ir pašu atbildība
- Pesticīdu smidzināšana uz laukiem ir droša cilvēkiem, ja to dara pareizi
- Ačgārna situācija - bioloģiskais zemnieks maksā sodu par kaimiņa izkaisītajiem pesticīdiem
- Pesticīdu dēļ cieš putni un kukaiņi
- Vieni pesticīdu izmantošanu aizstāv, citi kritizē, taču visi atzīst - nākotnē to lietošana būs jāmazina
- Arī Latvija gatava samazināt pesticīdu izmantošanu
Cik daudz patērētājam jāzina par pesticīdiem?
Viens no jautājumiem pesticīdu diskusijās, ko rosināja tēju pētījums, bija – cik daudz cilvēkiem, vienkāršajiem patērētājiem, par šo tēmu vispār ir jāzina? Valsts kontroles institūcijas, kas regulē pārtikas apriti, ir pārliecinājušās, ka produkti, kas nokļuvuši veikalu plauktos, ir droši, jo nav pārsniegtas pesticīdu atliekvielu drošās normas. Varbūt ar to pietiek un informācija par pesticīdu atliekvielām ir vien trauksmes celšana un lieka sabiedrības baidīšana? Gadījums ar tējām rāda – sabiedrības interese ir liela, bet zināšanas un sapratnes par pesticīdu jautājumiem – maz.
Lielākā daļa sabiedrības neapzinās, ka arī tirgū atļautajos produktos ir pesticīdu atliekvielas.
Atbildīgās institūcijas norāda – ja prasības nav pārkāptas, tas ir – pesticīdu atliekvielas ir drošo normu robežās, tad nekas nav darāms. Sabiedriskās organizācijas uzskata – sabiedrībai ir jābūt informētai un jāzina savas tiesības.
Īsai atkāpei – par pesticīdu kaitīgo ietekmi uz cilvēku veselību plašas diskusijas un pētījumi notiek jau daudzus gadus. Pasaules Veselības organizācija 2015. gadā paziņoja, ka glifosāts ir “iespējami kancerogēns” cilvēkiem.
Tāpat pie iespējamām pesticīdu atliekvielu ilgtermiņa sekām veselībai tiek minētas alerģijas, ietekme uz reproduktīvo veselību, nervu un imūnsistēmas darbību.
Arvien vairāk pierādījumu norāda uz to, ka tām ir arī endokrīno sistēmu traucējoša ietekme.
Ja arī viena atsevišķa pesticīdu atliekviela redzamu tūlītēju kaitējumu veselībai nenodara, jāņem vērā, ka nav pētīta atliekvielu kokteiļa sinerģiskā ietekme uz veselību. Arī atliekvielu drošās normas balstās esošajos zinātniskajos pieņēmumos un iespējās – taču zinātne visu laiku attīstās un mainās. Spilgtākais piemērs – DDT jeb dusts līdz 1960. gadiem tika uzskatīts par pilnīgi drošu, taču, attīstoties zinātnei, kļuva skaidrs, ka tas ir ārkārtīgi toksisks.
Pesticīdi uz lauka
Tomēr patērētāju saskare ar pesticīdu atliekvielām pārtikā ir tikai viena šķautne kompleksam jautājumam.
Vistuvāk ar pesticīdiem saskaras cilvēki, kas tos izmanto – zemnieki. Tieši šī ir cilvēku grupa, kuru veselība ir visvairāk apdraudēta.
Visi zemnieki, kuri izmanto pesticīdus, formāli ir izgājuši apmācības, taču tālākais ir katra paša atbildība – vai tiek pareizi izmantoti aizsargtērpi, vai tiek ievērotas devas, smidzināšanas laiks un laika apstākļi. Tam, vai smidzināts tiek droši un pareizi, kontrole nav stingra.
Smidzināšana un kaimiņi
Vēl viena problēma, kas saistīta ar pesticīdu izmantošanu, varētu būt saucama – “kaimiņu lieta”. Cilvēkus bieži satrauc tas, ka kaimiņu lauki tiek apsmidzināti un kaitīgās vielas nonākt tur, kur tām nav jānokļūst, piemēram, mājas pagalmā, kur spēlējas bērni.
Augu aizsardzības speciālisti mierina – smidzināšanas tehnika ir veidota tā, lai pesticīdi nosēstos tieši tur, kur nepieciešams – uz auga, un nepaliktu zemē vai gaisā.
Smidzināšanas laikā jāievēro vēja virziens, un tāpat būtu vēlams brīdināt par to tuvākos kaimiņus. Augu aizsardzības dienests ir tā institūcija, kas informē un izglīto zemniekus par augu aizsardzības līdzekļu pareizu izmantošanu, un arī mudina sazināties ar kaimiņiem, informēt par to, ko dara. Taču pareiza izmantošana – tā ir pašu lauksaimnieku brīvā griba un apņemšanās ievērot labāko praksi, nevis pastāvīgi regulēta un kontrolēta sistēma. Paļaušanās uz savstarpējo cieņu un labām kaimiņattiecībām – vai ar to pietiek, lai būtu droši?
Ko darīt, ja ir redzams, ka labākā prakse smidzināšanā netiek ievērota? Tad var zvanīt uz Augu aizsardzības dienesta uzticības tālruni 67550944 un ierunāt savu ziņu arī anonīmi – tiek pārbaudītas visas sūdzības.
Kopumā var teikt, ka pesticīdu lietošana uz lauka ir droša, ja tiek izmantota laba tehnika, ievēroti drošības nosacījumi, kā arī ņemta vērā labākā prakse un tiek cienīti kaimiņi.
Tādā ziņā lielāku risku rada mazdārziņu īpašnieki, kuri lieto plašā tirdzniecībā pieejamos augu aizsardzības līdzekļus, nav izgājuši apmācības un līdzekļu izmantošanā bieži paļaujas uz citu cilvēku ieteikumiem.
Kaimiņš – bioloģiskais zemnieks
Kaimiņu jautājumam ir vēl viena šķautne – kas notiek, ja konvencionālajam smidzinātājam līdzās saimnieko bioloģiskais zemnieks?
Likums nenosaka aizsargjoslu ievērošanu, vēl jo vairāk – ja bioloģiskā zemnieka produktos tiek atklātas pesticīdu atliekvielas, tad vainīgais ir viņš.
Līdz ar to piesardzības pasākumi jāievēro bioloģiskajam zemniekam, piemēram, jāatstāj buferjosla starp savu un kaimiņa zemi, līdz ar to veidojas ačgārna situācija – par iespējamo kaitējumu maksā nevis piesārņotājs, bet piesārņojuma saņēmējs.
Pesticīdi un daba
Pesticīdu ietekme uz cilvēka veselību ir biežāk apspriesta, jo tas skar cilvēkus ļoti personiski. Ne tik acīmredzams ir tas, ko pesticīdi nodara dabai un dabas daudzveidībai.
Jau šobrīd Eiropā valda satraukums par putnu un kukaiņu samazināšanos – un, lai arī šeit nav tiešas saiknes ar pesticīdiem, viens no cēloņiem ir intensīvā lauksaimniecība, kas bez pesticīdiem nav iedomājama.
Šī brīža aktualitāte pesticīdu jomā ir neonikotinoīdi – bitēm un citiem apputeksnētājiem toksiskie insekticīdi, kuru aizliegšanu ir rosinājusi Eiropas Komisija un par ko piektdien, 27. aprīlī, lēma dalībvalstis. Latvijā pētījumi par to, kāda ir pesticīdu ietekme uz vidi un dabu, nav bijuši.
Vai iespējama dzīve bez pesticīdiem?
Latvijas lauksaimnieku pārstāvji saka – mūsu graudi pazustu no aprites, ja mēs nelietotu pesticīdus.
Ja laukos nelietotu herbicīdus, tad nezāles uzvarētu. Tikai pateicoties pesticīdiem, mēs varam ražot lētu, eksportspējīgu preci. Biedrības "Zemnieku saeima" pārstāve radio raidījumā atzina – jā, pesticīdu izmantošanas tendence ir pieaugoša, bet pieaug arī ražība un pieaug platības. Tas ir pienesums mūsu ekonomikai.
Pesticīdu skeptiķi – bioloģiskie lauksaimnieki un vides eksperti – atgādina: pesticīdi ir kaitīgi.
Tās ir bīstamas, toksiskas vielas, un ir jādomā par to lietošanas samazināšanu un jāskatās ilgtermiņā. Tāpēc ir jābūt rīcības plānam, kas nodrošinātu, ka pesticīdu izmantošana Latvijā nepieaug.
Taču arī Latvijas lauksaimnieki atzīst – pesticīdi nav tikai mūsu, bet arī Eiropas un pat visas pasaules tēma, un ir skaidrs, ka lauksaimniecībai būs jāmainās un ilgtermiņā visā pasaulē ir nepieciešams samazināt pesticīdu izmantošanu.
Viena alternatīva ir bioloģiskā lauksaimniecība. Iespējams, alternatīvas ir jaunās tehnoloģijas vai ģenētiski modificētu organismu audzēšana. Iespējams, patērētājiem būs jāsaprot, ka mūsdienu lētā pārtika ir tik lēta tikai tāpēc, ka mēs par to neesam samaksājuši pilnu cenu un pilnās izmaksas par degradēto vidi un dabu būs jāsedz tiem, kas dzīvos pēc mums.
Rīcības plāns par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu Latvijā
Eiropas Savienībā ir izstrādāta direktīva ilgtspējīgai pesticīdu lietošanai, kuras mērķis ir samazināt atkarību no pesticīdiem. Šobrīd dalībvalstīm, arī Latvijai, jāizstrādā jauns rīcības plāns par ilgtspējīgu pesticīdu lietošanu. Latvijā to izstrādā Valsts augu aizsardzības dienests kopā ar Zemkopības ministriju. Kā vēsta atbildīgās institūcijas – pirmais variants ir tapis un paredzēta tā apspriešana.
Aplūkojot visu jautājumu kopumu, ir skaidrs, ka Latvijā ir nepieciešama diskusija par pesticīdiem kopā visām interešu grupām – lauksaimniekiem, patērētājiem, zinātniekiem un vides ekspertiem.
