Ziemā sēnes ir atrodamas – uz kokiem un krūmiem. “Sēnes savu darbu nepārtrauc ne mirkli – to uzdevums ir noārdīt visu, kas no augu valsts ir aizgājis bojā,” stāstīja mikoloģe.
Viens no šādiem ziemas sēņu piemēriem ir sarainā sīkpiepe. “Tā aug uz lapu koku stumbriem, zariem, no apakšpuses ir koši dzeltena, bet no virspuses tai ir mazas cepurītes ar īsiem sariņiem,” norādīja mikoloģe, kura ziemas laikā pati ir redzējusi mežā 46 dažādas sēņu sugas.
Sēnes ziemā vislabāk meklēt ir uz vecu koku celmiem, nokritušiem stumbriem un sausiem zariem, jo tā ir sēņu barības bāze.
Ziemas spelgonī uz zemes meklēt sēnes nav vērts, jo aktīvi darbojas tikai koksnē esošās. Turklāt arī sala laikā var atrast kādu ēdamu sēni, piemēram, samtaino ziemeni. “Nosaukums jau vien liecina, ka šī sēne aug ziemā. Tās kātiņus gan nav jēgas vākt, jo tie ir ļoti sīksti, bet cepurītes ir liekamas uz pannas! Tās aug bariņos, man liekas, ka ir diezgan viegli atšķiramas, jo tām ir medaini dzeltenas cepurītes,” stāstīja Meiere.
To, ka sēnes ir visur un arī ziemā, apliecināja arī Latvijas Nacionālā dabas muzeja mikoloģe Inita Dāniele: “Tas, ka mēs sēnes neredzam, nenozīmē, ka to nav! Sēnes ir gan augsnē, gan koksnē, un tas, ko parasti cilvēki sauc par sēnēm, tas ir tikai augļķermenis. Samtainā ziemene patiesībā ir sastopama bieži un pat Rīgas teritorijā! Parkos tā ir sastopama jau no vēla rudens līdz pat agram pavasarim.”
Vēl viena cepurīšu sēne, kas var interesēt ziemas sēņotājus, ir austeru sānausis. Veikalā tās parasti sauc vienkārši par austersēnēm. Dāniele uzsvēra, ka arī šīs sēnes pie mums ir sastopamas dabā, parasti uz celmiem, pie koku pamatnes.
Tomēr, lai arī sēnes ir sastopamas pilsētvidē, eksperti uzsvēra, ka pilsēta nav labākā vieta, kur sēņot.
