Ķepa uz sirds

S19E08 Ķepa uz sirds

Ķepa uz sirds

VESELĪBA/ Urīnceļu slimības

AKTUALITĀTE/ Kā palīdzēt putniem

Kā rīkoties, ja pamana no ligzdas izkritušu putnu mazuli?

Ieraugot no ligzdas izmestu vārnu mazuli vai parkā savainotu balodi, cilvēkam gribas palīdzēt. Bet kā to darīt pareizi?

Ja šī būtu klasiskā Latvijas ziema, ugunsdzēsēji un patversmes noteikti saņemtu zvanus par ledū iesalušiem gulbjiem. Šogad siltās ziemas dēļ paniku neviens neceļ, taču drīz sāksies pavasaris – putnu ekspertei Jeļenai Kustovai tas nozīmē neskaitāmus zvanus par it kā izglābtiem baložiem, vārnām un zvirbuļiem.

"Man gribētos caur jūsu raidījumu vērsties pie cilvēkiem neķert putniņus. Jums tikai izskatās, ka viņi nokļuvuši bezpalīdzīgā stāvoklī. Patiesībā tie ir putniņi, kuri sāk mācīties lidot, lido viņi diezgan slikti, bet viņus pieskata vecāki un jums tikai izskatās, ka viņi ir pamesti," stāstīja putnu eksperte.

Kustova ir dekoratīvo baložu un ūbeļu audzētāja. Viņas mājās dzīvo arī savvaļas putni – krauklis, kovārnis un mājas strazds. Daudzu gadu laikā viņa devusi mājās gan meža strazdiem, gan zīlītēm. Arī vārnām un baložiem, kurus cilvēki, labu gribēdami, nevis izglābj, bet gan nozog putna vecākiem. 

"Bieži man cilvēki zvana un saka, ka šie putnēni nonākuši briesmās. Es saku, lai neaiztiek, bet cilvēki vienalga iet un dzenas viņiem pakaļ, pat neskatoties uz to, ka putnēna vecāki cenšas viņu aizsargāt. Cilvēki uzskata, ka, savācot putnēnu, ir izdarījuši labu darbu. Pēc tam tas viss vai nu krīt uz maniem pleciem, vai nu nes pie vetārsta, vai uz zoodārzu," stāstīja putnu eksperte.

Putni, kas nonāk pie Kustovas, tiek ne tikai labi aprūpēti – viņi kļūst par filmu zvaigznēm. Nesen viņas kovārnis filmējās somu režisora šausmu filmā.

"Filmējās viņa ļoti labi, darīja visu, ko lika, viņai bija jālido, jābaida cilvēki, jāšūpojas uz lustras," stāstīja Kustova.

Ne visiem putniem tā paveicas. Latvijā šobrīd ir tikai divas organizācijas, kas rūpējas par nelaimē nonākušiem savvaļas putniem. Viena ir savvaļas putnu rehabilitācijas vieta "Drauga spārns" Tukuma novada Pūrē, bet otra – savvaļas putnu rehabilitācijas stacija "Tiltakalni" Madonas pusē. Abas izveidotas, pateicoties entuziastiem un privātiem līdzekļiem – valsts šādām vajadzībām neko nepiešķir. Kāpēc?

"Kad iestājāmies Eiropas Savienībā, mēs automātiski pieņēmām visas Eiropas Savienības prasības un rekomendācijas, kas nosaka, ka savvaļas dzīvnieki ir jāliek mierā. Arī mūsu likumdošana nosaka – ja ierauga savvaļas dzīvnieku kritiskā stāvoklī, viņam vienkārši jāpaiet garām," klāstīja putnu eksperte.

Pilsētā putnus apdraud stikla fasādes, kuros tie mēdz ietriekties – un parasti tas beidzas letāli. Tādā veidā bieži aiziet bojā jaunie putni, kuri vēl tikai iepazīst pasauli. Tāpat putni mēdz iepīties vados un ietriekties automašīnās. Un, pēc likuma, šādiem putniem vajadzētu vienkārši iet garām.

Kā rīkoties? Lielo putnu, piemēram, stārķu, gulbju, arī kaiju gadījumā, palīgā tiek saukti ugunsdzēsēji – un tas ir pareizākais variants, jo pašam mēģināt palīdzēt ir bīstami.

Gulbis ar vienu spārna vēzienu cilvēkam var salauzt ribas, savukārt kaijas ir plēsēji, kas aizstāvoties var saplosīt rokas un seju – un nereti knābj acīs. Tāpat savvaļas putni var būt inficēti ar slimībām.

Otrs variants – cilvēki ievainoto putnu ved uz Zooloģisko dārzu. Tāpat cilvēki zvana uz dzīvnieku patversmēm, kuras diemžēl šādos gadījumos palīdzēt nevar. Tik vien, kā piedāvāt putnam eitanāzijas iespēju.

"Ir zvani uz vasaras otru pusi, kad izkrīt no ligzdām bieži vien kādi putni, kas ir cilvēku mītņu vietu tuvumā, tās ir kaijas, baloži, kādi citi mazie putniņi. Ir zvani par lielajiem putniem, ko kāds pamana, vai tie ir gulbji vai stārķi, kas kaut kur tiek traumēti, vai viņi ielido elektrības vados, vai viņi tomēr tiek diemžēl arī sabraukti tad, kad kāda pīļu māte, teiksim, ved savus pīlēnus pāri ceļam," stāstīja patversmes "Labās mājas" vadītāja Astrīda Kalniņa.

Savvaļas putns, kurš pieradis pie cilvēka, nesapratīs, ka mašīnas, suņi un kaķi ir drauds dzīvībai. Viņš nevarēs pats atrast barību – turklāt mazajiem putniem pat dažas stundas bez ēdiena nozīmē bada nāvi. Ja tiešām cilvēks uzņēmies rūpes par putnu, to labāk paturēt sev – 99% gadījumu dzīvnieks dabā vairs neizdzīvos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti