Ja līdz šim lielākoties ir reģistrēti un čipoti tādi suņi, kas piedalās izstādēs vai uz laiku izbrauc ārpus valsts, tad drīz situācija mainīsies, jo gads ir pagājis, un beidzas MK pieņemto noteikumu pārejas posms. Tas nosaka, ka līdz 1.jūlijam visiem suņu īpašniekiem jānodrošina mikročipa implantēšana un reģistrēšana, citādi to sagaida naudas sods.
"Vai liels vai mazs. Vai laukos vai pilsētā. Vai viens, vai divi, vai trīs tie suņi ir mājās, visiem ir jābūt apzīmētiem ar šo mikročipu un reģistrētiem Lauksaimniecības datu centra datu bāzē," skaidro Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītājs Ivars Koloda.
Ja dzīvnieks noklīdīs, būs vieglāk atrast saimnieku, tas ir viens no galvenajiem čipošanas ieguvumiem. Tāpat vieglāk būs atrast bezatbildīgos saimniekus, kas dzīvniekus pametuši vai palaiduši savvaļā.
Reģistrēt suņus var gan LDC, gan pašvaldībā, bet mikročipošanu var veikt vienīgi praktizējošs vetārsts. Pati procedūra sunim nav sāpīga, komplikācijas nav novērotas. Mikročips tiek ievadīts kakla kreisajā pusē vai lāpstiņas rajonā zem ādas.
To, vai suns ir čipots un reģistrēts uzraudzīs gan PVD, gan pašvaldības policija. "Vai mēs uzreiz ar rungu pa pieri un sods tagad un viss, vai dodam kaut kādus brīdinājumus. Kaut gan te ar tādiem brīdinājumiem diez vai ies cauri," spriež PVD pārstāvis Koloda.
Aptaujāto suņu saimnieku domas dalās. Ir tādi, kuri par šo obligāto čipošanu dzird pirmo reizi, un ir tādi, kas informāciju ir uzzinājuši, bet vēl nav paguvuši šo procesu veikt. "Es nebiju par tādām lietām interesējies un nezināju, ka tāda lieta vispār ir vajadzīga tagad darīt," stāsta suņa saimnieks Verners Brafogels.
Mikroshēmas ievietošanas maksa, pote pret trakumsērgu, reģistrācijas maksa un vēl pašvaldības nodeva, kā arī nokļūšana līdz vetārstam un reģistrācijas vietai ir problemātiska lauku cilvēkiem. Kopējās izmaksas, neskaitot ceļa izdevumus, ir vairāk nekā 30 eiro.
"Te uz vietas nevar, jābrauc uz Talsiem un tad mums problemātiska tā braukšana – sunim nepatīk braukšana. Bet varbūt, ka Laucienē bija jau izbraukums un varbūt vēlreiz būs. Nu, mēs uzzināsim, tad tepat iesim," pieļauj suņa saimniece Mirdza Slāviete.
Praktizējošie vetārsti reizi gadā dodas uz pašvaldības teritorijās esošajām pagastu pārvaldēm, lai iedzīvotājiem būtu vieglāk un ērtāk reģistrēt savus mājdzīvniekus.
