Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā valsts vides inspektore Evija Andrušķeviča Latvijas Radio pastāstīja, ka noteikti tā varētu būt žodziņa ierīkošana savos mazdārziņos, kur gliemezis netiek cauri.
“Arī mehāniska novākšana no augiem, tas arī palīdz, vienkārši ņemt un ar rokām aplasīt katru indivīdu. Arī speciālu līdzekļu izmantošana, kas palīdz apkarot gliemežus, arī tas. Nekas dārgs tas nav, nevajag nekādas speciālas ierīces, kas atbaidīs, es nezinu, ar ultraskaņu, vai kas tāds. Viss ir diezgan vienkārši, mehāniski ar rokām un ķīmiskajiem līdzekļiem. Un neveidot arī komposta kaudzes, jo viņi tur diezgan labi spēj attīstīties un labi pārziemo ziemu, labi pielāgojušies mūsu klimatam,” stāstīja Andrušķeviča.
Spānijas kailgliemezi var atpazīt tieši pēc viņa nokrāsas. Arī pēc tā, ka tas ir kailgliemezis, viņam nebūs tās mājiņas uz muguras, bet pārsvarā pēc nokrāsas - viņam būs tā brūngani melnā nokrāsa.
Latvijas teritorijā kaitēklis galvenokārt ievazāts ar importētajiem stādiem, kuru saknes aptverošā augsne satur gliemeža olas. Pirmo reizi tas konstatēts Pastendē, bet patlaban ir apstiprinātas jau 57 sugas atradnes, kuras atrodas galvenokārt valsts centrālajā daļā. Tomēr Spānijas kailgliemezis pagaidām vēl nav ieguvis oficiālu invazīvas sugas statusu.
“Līdz ar stāda iestādīšanu kailgliemezis veiksmīgi iedzīvojas mūsu dārzos un pa ceļmalām, grāvmalām un ūdenstilpju piekrastēm tas dodas tālāk “iekarot” gan kaimiņu dārzus, gan arī dabiskās teritorijas. Tāpēc preventīvos pasākumus jāievēro ne tikai mazdārziņu īpašniekiem, bet arī pašvaldībām un attiecīgajām valsts institūcijām,” skaidroja Andrušķeviča.
Šis kaitēklis ir ļoti ēdelīgs un savā ēdienkartē maz izvēlīgs, nesmādējot praktiski neko, kas pagadās pa ceļam, turklāt tas ir spējīgs ļoti ātri vairoties un līdz ar to pat viens īpatnis nākotnē var sagādāt problēmas mazdārziņa īpašniekiem.
“Latvijā vēl ir iespējams ierobežot sugas izplatību. Taču šobrīd ir pēdējais laiks nekavējoties to sākt darīt,” norādīja Andrušķeviča.
“Šobrīd sugas ierobežošanu savu iespēju robežās veic tikai tie iedzīvotāji, kuru īpašumos gliemeži ir savairojušies. Reti kuram ir iespēja, tiesības un interese kailgliemežus ierobežot ārpus sava īpašuma robežām. Tāpēc šajās vietās suga turpina netraucēti vairoties un izplatīties,” viņa pauda.
