ĪSUMĀ:
- Dziedniecības ancītis cīņā ar vēdera un aknu kaitēm.
- Klinšu noraga dārzeņu konservēšanā.
- Parastais vizulis un vārpu veronika – lieliska dekorācija.
- Divšķautņu asinszāles antiseptiskās un pretiekaisuma īpašības.
- Pļavas liniņš elpceļu veselībai.
- Parasto un lielziedu vīgriežu nomierinošā tēja.
- C vitamīna bagātā mārsila kalnmētra.
- Lielās dzelzenes pretsāpju iedarbība.
- Bērnības klasika ceļteka – pret brūcēm un nobrāzumiem.
- Mazais un lielais mārsils gardai maltītei.
Dziedniecības ancītis cīņā ar vēdera un aknu kaitēm
Dziedniecības un spalvainais ancītis: tās ir divas zināmās ancīšu sugas Latvijā. Dziedniecības ancītis ir sastopams daudz biežāk. Tas ir rožu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini kā spalviņām saliktām lapām, to malas ir zobainas. Stublājs un lapas apakšpuse viscaur klāta ar mīkstiem matiņiem. Dziedniecības ancīša ziedi sakārtoti vārpveida ķekarā – tie ir mazi, koši dzelteni, atrodas uz ļoti īsa kātiņa. No šī auga iegūst zeltaini dzeltenu krāsvielu dzijas un audumu krāsošanai. Dziedniecības ancīša uzlējumi ir ieteicami dažādu aknu, zarnu un kuņģa slimību ārstēšanai.
Klinšu noraga dārzeņu konservēšanā
Klinšu noraga ir čemurziežu dzimtas lakstaugs ar baltiem ziediem, kuri izvietoti blīvos čemuros. Tā ir viena no biežāk sastopamajām dabisko zālāju indikatorsugām. Pavasarī jaunās lapiņas var izmantot salātiem. Auga saknenis un sēklas satur ēteriskās eļļas, tāpēc tos saberztus var izmantot kā garšvielu, bet ziedu čemurus izmanto, konservējot dārzeņus.
Parastais vizulis un vārpu veronika – lieliska dekorācija
Parastais vizulis ir graudzāļu dzimtas lakstaugs, Latvijā bieži sastopama suga. Tas var būt līdz pat 50 centimetriem augsts, vizulim ir šauras un lineāras lapas.
Savukārt vārpu veronika ir līdz 40 centimetriem augsts cūknātru dzimtas lakstaugs ar spilgti vai violeti ziliem ziediem, kuri ir izvietoti garā, blīvā ķekarā stublāja galā. Liec abus augus vāzē, lai tie priecē mājinieku un viesu acis!
Divšķautņu asinszāles antiseptiskās un pretiekaisuma īpašības
Divšķautņu asinszāles izmanto kosmētisko līdzekļu pagatavošanā, kā arī iekaisumu slimību ārstēšanai, jo tā mazina ādas kairinājumus asinszālei piemītošo savelkošo un asiņošanu apturošo īpašību dēļ. Arī asinszāļu tējai piemīt nomierinošas īpašības, un to uzskata par dabisku antidepresantu.
Pļavas liniņš elpceļu veselībai
Latvijā bieži sastopamais pļavas liniņš ir neliels linu dzimtas lakstaugs ar ļoti tievu stublāju, kurš augšdaļā zarojas, un sīkām lapiņām. Pļavas liniņa ziedi ir balti, sīki, nedaudz nolīkuši un garos ziedkātos skrajā ziedkopā. Daudzveidīgi lietojams ārstniecības augs, izmanto, piemēram, elpceļu veselības stiprināšanai.
Parasto un lielziedu vīgriežu nomierinošā tēja
Latvijā diezgan bieži sastopamas divas vīgriežu sugas: parastā vīgrieze aug mitrās un slapjās pļavās, turpretī lielziedu vīgrieze atrodama sausās un kaļķainās pļavās. Pēc izskata vīgriezes lapas atgādina lielas pelašķa lapas. Vīgriezes iespējams izmantot etiķa, alus un vīna aromatizēšanai. Vīgriežu ziedu, lapu un lakstu tējai piemīt nomierinoša iedarbība: tās lietošana mazina stresu un veicina iemigšanu.
Ar C vitamīnu bagātā mārsila kalnmētra
Neliels, līdz 30 centimetriem augsts lūpziežu dzimtas lakstaugs ar violetas nokrāsas stāviem vai paciliem, zarotiem, apmatotiem stublājiem. Lapas atrodas viscaur uz stublāja, pretējas un sīkas. Augam piemīt piparmētru smarža, tas satur daudz C vitamīna un ir lielisks nektāraugs. Sastopams sausās pļavās un citos sausos biotopos.
Lielās dzelzenes pretsāpju iedarbība
Lielā dzelzene ir daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs, 40–120 centimetrus augsts. Stublājs ir klāts ar tīmekļmatiņiem vai arī kails un šķautņains. Zied no jūnija līdz septembrim, ziedi ir sārti violetā krāsā. Dzelzenei piemīt pretiekaisuma un pretsāpju īpašības, tās saknes izmanto arī caurejas gadījumā.
Bērnības klasika ceļteka – pret brūcēm un nobrāzumiem
Vidējā ceļteka ir Latvijā bieži sastopama un aug mēreni mitrās pļavās, tā ir ceļteku dzimtas lakstaugs. Lapas garumā ir divreiz lielākas nekā platumā, apmatotas un zemei pieplakušas, ar dzīslām. Latvijā sastopamas vēl divas sugas – lielā un šaurlapu ceļteka. Kā ārstniecības līdzekli pret daudzām kaitēm izmanto lielo ceļteku, literatūrā atrodamas ziņas arī par abu pārējo sugu ārstnieciskajām īpašībām.
Mazais un lielais mārsils gardai maltītei
Latvijā samērā bieži sastopamas divas mārsilu sugas – mazais un lielais mārsils. Tie ir augumā nelieli lūpziežu dzimtas lakstaugi ar ložņājošu vai koksnainu stublāju un stāviem, ziedošiem dzinumiem. Mārsilu ziedus apputeksnē bites un ziedumušas, tie ir lieliski nektāraugi. Mārsilu ziedi ir violeti sārti līdz zili violeti. Mārsila ēteriskās eļļas izmanto kosmētiskajā rūpniecībā, un tas sasmalcināts kalpo kā lieliska garšviela dažādu ēdienu pasniegšanā.
Materiāls pirmo reizi LSM.lv publicēts 2020. gada 16. augustā.
