Griezto ziedu indīgā pēcgarša. Kāpēc puķu industrija kaitē videi?

Tuvojoties Valentīna dienai, ievērojami pieaudzis to reisu skaits, kuros tiek pārvadāti grieztie ziedi. Amerikas Savienotajās Valstīs vien ziedu iegādei visu mīlētāju svētkos ļaudis ir gatavi izdot divus miljardus ASV dolāru. Dāvināt un saņemt ziedus, protams, ir patīkami, bet ziedi ir daļa no lielas un ļoti ienesīgas industrijas, kurai ir sava cena, ko maksājam uz šīs planētas un arī savas veselības rēķina.

Griezto ziedu tirgus vērtība tiek lēsta vairāk nekā 30 miljardu dolāru apmērā. 19. gadsimta beigās tā aizsākās Lielbritānijā, drīz vien lielāko spēlētāju pulkam šajā tirgū pievienojās Nīderlande, ASV un  Japāna. Taču pirms 30 gadiem ziedu audzēšana pamazām sāka pārvirzīties uz valstīm, kurās ir piemēroti klimatiskie apstākļi un lētāks darbaspēks. Tagad par lielākajām ziedu audzēšanas valstīm kļuvušas Kenija, Etiopija, Ekvadora un Kolumbija. Ziedu audzēšana šo valstu plantācijās pārvērš citādi tik skaistos ziedu pušķus  pamatīgos vides piesārņotājos, kuriem ir arī nopietna ietekme uz cilvēku veselību.

Bagātīgi izmanto pesticīdus

Viens no iemesliem, kāpēc vides aizsardzības organizācijas vairākkārtīgi ir vērsušas uzmanību uz griezto ziedu industrijas negatīvo ietekmi, ir to audzēšanā izmantotās ķīmiskās vielas. Kā norādīja vides eksperte Jana Simanovska, pesticīdi šajā industrijā tiek lietoti daudz vairāk nekā pārtikas audzēšanā.

“Attiecībā uz ziediem nav ierobežojumu, un ziedi, kas tiek importēti no valstīm, kas atrodas ārpus Eiropas, var saturēt arī ļoti kaitīgus, pie mums aizliegtus pesticīdus. Ziedu pārdevēji šī iemesla dēļ saskaras ar alerģijām. Arī izmetot noziedējušus ziedus kompostā, mēs ļaujam šiem pesticīdiem nonākt apkārtējā vidē,” skaidroja Simanovska.

Viena no bīstamajām ķīmiskajām vielām, ko lieto, lai pasargātu ziedus no slimībām, kaitēkļiem un grauzējiem, ir metilbromīds jeb brommetāns. Šo vielu arī plaši izmanto konteineros, kuros pārvadā zemi vai kokmateriālus, jo tas efektīvi cīnās ar dažādām augsnes slimībām un nematodēm. Cilvēkiem šī viela var izraisīt ādas apdegumus, kā arī negatīvi ietekmēt nervu sistēmu. Taču planētas mērogos metilbromīds ir piecas reizes spēcīgāks ozona slāņa noārdītājs par oglekļa dioksīdu.

Neraugoties uz to, šī ķīmiskā viela ziedu industrijā tiek lietota jau vairāk nekā 40 gadus.

Kā stāstīja Pasaules Dabas fonda Latvijā direktors Jānis Rozītis, ir liela iespējamība, ka pesticīdu atliekvielas sastopamas arī griezto ziedu pircēju mājvietās un floristu darba vietās: “Ir vairāki pētījumi, kas norāda uz lielu pesticīdu atliekvielu īpatsvaru Beļģijā, kur analizēta situācija floristu darbā un konstatētas vairāk nekā 100 aktīvās vielas, tostarp insekticīdi un fungicīdi. Vienā no pētījumiem secināts, ka floristu darbs pakļauts gan ļoti lielam toksisko ķīmisko vielu skaitam, gan diezgan augstam koncentrācijas līmenim”.

Pētījumā tika analizēti 90 pušķi un visvairāk pārdotās ziedu šķirnes Beļģijā – rozes, gerberas un krizantēmas. Ziedi tika analizēti 50 floristu darbnīcās un ziedu tirdzniecības vietās septiņās lielākajās Beļģijas pilsētās.  Vidēji katrā ziedu pušķī tika atrastas 10 kaitīgās vielas, un šajā ziņā vispiesārņotākās bija rozes. To paraugos tika atrastas 14 vielas ar kopējo koncentrāciju 26 mg/kg. Dažas no vielām ir tik toksiskas, ka var radīt tiešu ietekmi uz floristu un ziedu tirgotāju nervu sistēmu. 

Samazina dabas daudzveidību un nodarbina bērnus

Ķīmisko vielu klātbūtne ir tikai viens no aspektiem, kas griezto ziedu industriju padara videi nedraudzīgu. Simanovska norādīja, ka būtisks kaitējums ir arī apkārtējās dabas daudzveidības samazināšanās vietās, kur ierīko ziedu plantācijas. Sīkāk analizējot Kenijā audzētās rozes, viņa nonākusi pie secinājuma, ka ziedu audzēšana pamatīgi iedragājusi vietējā Navaišas ezera vides stāvokli. Ezers ir starptautiski nozīmīga biodaudzveidības vieta, kur pusi no tā ūdens izmantojusi rožu industrija. Piesārņojuma un zaudēto dzīvotņu dēļ ezers ir nopietni apdraudēts.

Lielais ūdens patēriņš arī pamatīgi ietekmējis vietējo iedzīvotāju iespējas tikt pie pārtikas, ierobežojot lauksaimniecības kultūru audzēšanu.

Taču Kenijas rozēm ir vēl kāda cena –  plantācijās  gana plaši izplatīts ir bērnu darba spēks. Lai arī Kenijā to cenšas ierobežot, dati liecina, ka 2017. gadā 35% no Kenijas rožu plantācijās strādājošajiem bija bērni vecumā no 5–14 gadiem.

Nospiedums siltumnīcefekta radošo gāzu buķetē

Būtu maldīgi domāt, ka Āfrikā audzētie ziedi negatīvi ietekmē tikai turienes apkārtējo vidi. Vēl viens būtisks planētas piesārņojuma avots ir to transportēšana un uzturēšana aukstumā. Ziedu industrijas radītās CO2 emisijas ir iespaidīgas un atkarībā no tā, cik tālu ceļu mērojušas, atstājušas savu pēdas nospiedumu siltumnīcefektu radošo gāzu buķetē.

CO2 emisijas rada gan patērētā degviela, gan aukstumu uzturošo ledusskapju darbināšana, turklāt ar dzesēšanas iekārtām aprīkotās kravas automašīnas patērē par 25% vairāk degvielas. Tiesa, transports nav vienīgais ziedu industrijas emisiju avots.

“Ja imports no citiem kontinentiem nes līdzi ziedu uzturēšanas un tūkstošiem kilometru transportēšanas emisijas, tad āra apstākļiem nepiemērotā ziedu audzēšana Nīderlandē vai Lielbritānijā milzīgu emisiju īpatsvaru veido siltumnīcu sildīšana. Kāds Lielbritānijā veikts pētījums norāda, ka Kenijā audzētu rožu transportēšana uz Lielbritāniju rada vairākkārtīgi mazākas emisijas nekā Nīderlandē izaudzētie un piegādātie ziedi,” norādīja Rozītis.

Labāk izvēlēties vietējos

Lai nezaudētu ziedu dāvināšanas un saņemšanas prieku, bet vienlaikus neradītu vides piesārņojumu, eksperti iesaka vai nu izvēlēties vietējos ziedus, vai pievērst uzmanību ziedu marķējumam. Tiesa gan, Latvijā reti ir sastopami grieztie ziedi, kuru ekomarķējums norādītu, ka to audzēšanā nav pielietoti pesticīdi vai izmantots bērnu darbaspēks. Tāpat arī videi draudzīgāka pirkšana būs, ja izvēlēsimies sezonālus ziedus.

Jautāts, kā gan vietējie ražotāji jau februārī tiek pie, piemēram, tulpēm, narcisēm vai hiacintēm, stādaudzētavas "Ķikši" pārstāvis Matīss Markovs atklāja, ka pie vainas ir nevis kādas augšanu veicinošas vielas, bet gan vides apstākļu pārdomāta izvēle: “Audzējot siltumnīcā, tiek radīti mākslīgi apstākļi un ziedi tiek “ dzīti” uz ziedēšanu. To panāk, ja  agrāk iestādītos sīpolus tur pazeminātā temperatūrā, radot tā saucamo ziemu.

Pēc tam ienesot tos siltumā, sīpoli “domā”, ka ir sācies veģetācijas siltais periods un sāk augt”.

Tieši sīpolu kvalitāte ir noteicošā, lai ziedi izaugtu skaisti. “Galvenais ir izvēlēties pareiza izmēra sīpolus audzēšanai un pirkt tos no pārbaudīta audzētāja. Ja sīpola izmērs ir pareizs, tad augam ir pietiekošs barības vielu daudzums un to parasti var noteikt pēc sīpolu svara. Jo sīpols barības vielām bagātāks, jo attīstītāks un stingrāks izaugs zieds. Galvenais, lai telpa būtu liela un lai ziedu starpā neveidojas liels mitrums. Ja telpa ir par mazu, tās pietiekoši nevēdinās, un tad veidojas situācijas, kad ziedkāts pa vidu sāk pūt un zieds līdz galam neattīstās,” audzēšanas nianses atklāja Markovs.

Iepazīstot ceļu, kādā grieztie ziedi nonāk līdz mūsu vāzēm, skaidrs ir viens – ja vēlamies baudīt skaistumu un nenodarīt pāri nedz cilvēku, nedz planētas veselībai, ir vērts pievērst uzmanību ziedu izcelsmei un marķējumam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt