FOTO: Zoodārza iemītniekiem ieilgušais rudens ir īsti pa prātam

Kamēr Toms Bricis reģistrē arvien jaunus un jaunus siltuma rekordus, Rīgas Zooloģiskā dārza dzīvnieki nesteidz noslēpties siltajās mītnēs un migās, vēstī zoodārza runasvīrs Māris Lielkalns.  Apvēlušies un laiski, jenotsuņi apgūst jauno mītni, jaunās Grevi zebras iepazīstas ar zoodārza “savannas” plašumiem un Kazu kalna klintīs zilās aitas iestaigā savas kalnu takas.

Vai aitas mēdz būt zilas?

Rīgas Zooloģiskajam dārzam ir lieliski panākumi Latvijas zilo govju ciltsdarbā, un filiālē “Cīruļi” ganās krietns pulks šo slaveno liellopu.

Turpretī zoodārza jaunpienācējas – zilās aitas – nekādi nav dēvējamas par mājlopiem, un to dzimtene meklējama pasaulē augstāko – Himalaju kalnu nogāzēs. Iespējams, šos ragaiņus būtu pareizāk saukt kalnu iedzīvotāju dotajā īpašajā vārdā par bharaliem vai nahuriem (nayaur), jo tiem piemīt gan izteiktas kazu, gan arī aitu īpatnības, kas zinātniekiem liek šo sugu izdalīt atsevišķā ģintī un latīniskajā nosaukumā ietvert vārdu Pseudo – neīstais (Pseudois nayaur). Likumsakarīgi, ka arī vārds “zils” šo dzīvnieku latviskajā (un ne tikai) nosaukumā ne visai atbilst patiesībai, jo “pseidoaitu” kažoks var būt tikai nedaudz sudrabpelēkā nokrāsā, kas atbilstošā apgaismojumā var piešķirt zilganu nokrāsu, taču ļauj lieliski noslēpties, piekļaujoties līdzīgas krāsas slānekļa klinšu radzēm. 

Trīs zilās aitas uz Rīgu tika atvestas no Tallinas Zooloģiskā dārza, un nu uzsākti tām piemērota, neradniecīga auna meklējumi citvalstu zoodārzos. Zilās aitas ir iekļautas Pasaules Sarkanās grāmatas sugu sarakstā LC kategorijā (Least Concern) kā maz apdraudēta suga, kas sastopama tikai Himalaju augstkalnēs (līdz pat 5000 m virs jūras līmeņa!) Nepālā, Ķīnā, Ziemeļindijā un Pakistānā. Šo sugu no izmedīšanas glābj tas, ka ierindas ķīniešiem ieroču turēšana nav atļauta un tik augstu kalnos medības vispār ir ļoti apgrūtinošas. Tad nu bharaliem jābaidās vien no citiem “augstkalnu rekordistiem” – sniega leopardiem, savukārt zilo aitu saglabāšanai un kontrolei zooloģiskajos dārzos, tiek realizēta īpaša programma – zilo aitu Eiropas ciltsgrāmata (ESB).

Plašāk par zilajām aitām var palasīt šeit.

Dzīvnieki, kuru atpazīšanai nav jāņem pirkstu nospiedumi

Jau vairāk nekā mēnesi Rīgas zoodārzu par savām mājām var saukt divas Grevi zebras – Greta un Inaija (Inaya), kuras atvestas attiecīgi no Vācijas un Francijas zoodārziem. Līdzšinējās zoodārza “Āfrikas savannas ekspozīcijas” iemītnieces Čapmana zebras aizceļoja uz Ukrainu, jo Rīgas zoodārza prioritāte ir līdzdalība globāli apdraudētu dzīvnieku sugu saglabāšana. Un tieši Grevi zebras ir visapdraudētākā zebru suga, kuras pārstāvju Kenijas un mazā skaitā arī Etiopijas tuksnešainajā savannā atlicis vien aptuveni 2800 (2018. gada dati).

Zināmu laiku padzīvojušas atšķirtībā, Grevi zebras nu iepazinušās ar citiem zoodārza “savannas” iemītniekiem – antilopēm, un nu gatavas saredzēties ar apmeklētājiem visā savā svītrainumā. Šīs sugas zebras ir atpazīstamas pēc smalkā un filigrānā svītrojuma, pateicoties kuram Samburu Nacionālajā parkā (Kenijā), kas ir galvenā šīs sugas dzīvesvieta, tiek veikta zebru skaitīšana ar datorprogrammu, kas, līdzīgi, kā cilvēkus pēc pirkstu nospiedumiem, atpazīst zebras pēc svītru raksta, apstrādājot brīvprātīgo palīgu un skautu ievākto fotomateriālu.

Grevi zebras, kuras tiek uzskatītas par augumā lielāko (līdz 450 kg) zirgu ģints savvaļas sugu, mēdz dēvēt arī par tuksneša zebrām, jo tās patiešām dzīvo tik tuksnešainā vidē, kur izdzīvot var ne katrs liels zālēdājs, tāpēc tās iemanījušās iztikt, ēdot tik cietus augus, ko citi dzīvnieki nespēj sagremot. Tomēr Grevi zebru zinātniskais nosaukums ir visai dižciltīgs – par godu Francijas prezidentam Žilam Grevi,  kuram 1880. gadā pirmo zinātnei zināmo šīs sugas pārstāvi uzdāvināja Abesīnijas valdība. Ņemot vērā Grevi zebru populācijas visai bēdīgo stāvokli savvaļā, Eiropās zoodārzi 2000. gadā uzsāka  Grevi zebru Eiropas apdraudēto sugu saglabāšanas programmu (EEP), kuras dalībnieks tagad ir arī Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs.

Plašāk par Grevi zebrām šeit.

Par Grevi zebru situāciju savvaļā un darbiem to saglabāšanā plašāk angļu valodā var lasīt šeit

Ciemos jādodas uzmanīgi

Zooloģiskā dārza dzīvniekiem ieilgušais rudens ir īsti pa prātam, jo āra aplokos vairāk plašuma nekā ziemas mītnēs, un šo priekšrocību vēl steidz izmantot pat Geladas pērtiķi zoodārza Āfrikas savannā. Pat ierasti rudeņos miegainie jenotsuņi vēl nepošas uz ziemas guļu – tērpušies kuplos ziemas kažokos, tie tekalē pa jaunās – nupat pārbūvētās mītnes taciņām.

Rīgas Zooloģiskais dārzs joprojām gaida ciemos. Gaida uzmanīgi, ik dienas sekojot epidemioloģiskajai situācijai valstī. Šobrīd darba dienās, akurāti nēsājot aizsargmaskas  iekštelpu ekspozīcijās un dezinficējot rokas, zoodārza apmeklējumam ierobežojumu nav, savukārt brīvdienās, kad gaidāms lielāks apmeklētāju pieplūdums, iekštelpu ekspozīcijas ir slēgtas, taču noteiktas ieejas biļešu cenu atlaides – pieaugušajiem 5,00 €, bērniem un pensionāriem 3,00 €.

Savukārt Rīgas zoodārza filiāle “Cīruļi” strādā ierastā režīmā, jo, vērojot dzīvniekus plašajos aplokos, iespējams distancēties no pārējiem daudz lielākā attālumā, nekā minimālie ieteiktie 2 metri.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt