Sadaļas Sadaļas

Vides fakti

Aplikācija «Zini ko pērc»

Vides fakti

Vides fakti

Tekstils. Otrā daļa

Eksperte: Ir tendence lietot apģērbu kā karstu kartupeli

Eiropas Savienības dalībvalstīm, sākot ar 2025. gadu, būs jānodrošina dalīta savākšana tekstila materiāliem. Pašreiz Latvijā ir izvietoti 60 tekstila atkritumu konteineri, kuri strauji piepildās ar apģērbu, taču tekstila daudzums, kas nonāk atkritumu poligonā, joprojām ir liels.

Latvijā dalītā vākšana tekstilam ir iespējama nedaudz vairāk kā gadu, un no 250 savāktajām tonnām tekstila 60% tik un tā nonāk poligonā. Kā skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Plešs, iedzīvotāji kopumā ir diezgan ieinteresēti nodot tekstila atkritumus, taču šobrīd nav pietiekošas pārstrādes jaudas un tekstila pārstrāde nenotiek.

Eiropas attīstītajās valstīs otrreizēji pārstrādā līdz 30% tekstila atkritumus. Vācijā audumus attīra, samaļ un izmanto kā pildāmo materiālu mēbelēm. Norvēģijā tekstilu sagriež, sajauc kopā ar betonu uz izmanto māju siltināšanai. Nīderlandē pārstrādāto audumu izmanto atkārtotu tekstila izstrādājumu, piemēram, paklāju, aizkaru, un citu dizaina elementu iegūšanai. Latvijā no 250 tonnām pārstrādāti esot 10%, taču, kā un kur tekstilu pārstrādāja, to uzņēmums  “Eco Baltia vide” neatklāj, jo tas esot komercnoslēpums.

Pasaules Dabas fonda tekstila ilgtspējas eksperte Laila Petrie norāda, ka Latvija nav spējīga atrisināt tekstila piesārņojumu tūlītēji un valstī nav tam nepieciešamo tehnoloģiju, infrastruktūras un arī finanses. “Pirmkārt, ir jāoptimizē jau esošā resursa vērtība. Tekstila pārstrāde mēbeļu pildīšanā nebūs tik vērtīga kā atkārtota drēbju izmantošana. Atgūstiet drēbju vērtību, pārdodot tās internetā, nododot atkārtotai valkāšanai, pagarinot vairākkārtīgi apģērba dzīvi!

Pārdot drēbes trešās pasaules valstīm ir apgrūtinājums, jo vairākas Āfrikas valstis ir paziņojušas, ka aizliegs importēt lietotās drēbes, jo tas rada problēmas ekonomiskai izaugsmei, norāda Petrie.

Arī Rīgas Tehniskās universitātes ilgtspējīga apģērba ražošanas un modes eksperte Linda Austra Ārende vērš uzmanību uz to, ka ir tuvredzīgi uzskatīt, ka, iemācoties pārstrādāt atkritumus, to problēma ir atrisināta. “Mazlietotiem apģērbiem ir savas problēmas. Ir tendence lietot apģērbu kā karstu kartupeli, pamest tālāk pa valstīm, jo liela daļa ir atkritumi no citām valstīm. Mēs jau neredzam, cik daudz izstrādājumu tiek padoti tālāk.”

Pēdējo desmit gadu laikā lietotu apģērbu imports ir palielinājies trīs reizes. Latvijas tirgū ik gadu nonāk līdz 25 tūkstošiem tonnu jauna un lietota apģērba jeb gandrīz 15 kg apģērba uz vienu iedzīvotāju, palielinot potenciālo atkritumu daudzumu. Cilvēks ir galvenais apģērba patērētājs, iegādājoties impulsīvus pirkumus, mēs palielinām tekstila radīto piesārņojumu. Pirms pērk, nepieciešams izvērtēt apģērba nepieciešamību, lai jaunā drēbe lieki nekrāj putekļus. Savukārt, ja apģērbu nolemts ziedot, jāatceras, ka organizācijas, kas pieņem ziedojumus, nav atkritumu konteineri, tāpēc nodot vajag tikai vēl valkājamu apģērbu.

Labdarības veikala “Otrā elpa” tirdzniecības vadītāja Eleonora Beržinska skaidro, ka saņemto ziedojumu tālākais ceļš mēdz būt dažādus: “Mēs saņemam apģērbu ziedojumus, mēs tos šķirojam, un apmēram piektā daļa no saņemtajiem ziedojumiem nonāk veikalos. Apmēram 60% nonāk sociālās aprūpes organizācijās, aprūpes centros un patversmēs. 11 gadu laikā mēs esam devuši otro iespēju apmēram 742 tonnām apģērbu.”

Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt