Dvietes pļavas - augu, putnu, govju bērnudārzu un zirgu cīņu mājvieta uzņem Dabas koncertzāli

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Sestdien, 17.jūnijā, vakarā Ilūkstes novada Dvietes palieņu pļavās notiks pirmā Dabas koncertzāle, kas šogad veltīta augsnes dižsliekai. Tomēr Dvietes palieņu pļavas ir visai daudzveidīgs un īpašs dabas objekts. Dvietes dabas parka tūrisma organizatore Benita Štrausa stāsta, ka vieta Dabas koncertzālei noskatīta jau ziemā un tā būs īpaši skaista. Bet Dvietes palienu pļavu bagātību cilvēki aicināti baudīt arī citās dienās,

Štrausa Latvijas Radio pastāstīja, ka vietu Dabas koncertzāle sāka meklēt jau ziemā, un kopā ar mūziķiem izvēlēta vieta, kas būs vislabākā gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem. Tā būs pļavas nogāzīte meža noriņā, kur fonā redzamas palieņu pļavas, kas šobrīd ir vienos ziedos. 



Dvietes paliene ir īpaša ar to, ka tā ir viena no lielākajām palieņu pļavu teritorijām ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā, stāstīja Štrausa.

Pļava regulāri pavasaros applūst, un tad šeit iestājas “atbūda” - piektais gadalaiks, kad Daugavas ūdeņi pārņem plašas teritorijas, un pļavās ir liela putnu bagātība, tūkstošiem migrējošo putnu.

Ja nebūtu šo applūstošo pļavu, viss ūdens gāztos pa Daugavu uz leju, un būtu jautājums, kā to izturētu visas apdzīvotās vietas upes krastos; taču liels ūdens daudzums turas pļavā, un tikai pakāpeniski aiziet atpakaļ.

Vasarā te ir paradīze putniem, griezēm, čakstītēm, cielaviņām un citām, ir arī melnais stārķis, vairākas ērgļu sugas, “tā bagātība tiešam liela, un, protams, augi - ļoti krāšņi un interesanti”, stāsta Štrausa.

Te cilvēka darbība nav tik intensīva, bet parka uzturētāji mēģina uzturēt pļavas tīras no krūmiem.  400 hektāru lielajā teritorijā uzturēt pļavas palīdz savvaļas zirgi un liellopi, kuri ne tikai priecē tūristus, bet arī apkopj pļavas, strādā kā dabīgā pļaujmašīna un ir labs palīgs cīņā pret kārklu krūmu.

“Viņi tiek galā, viņi šeit strādā,” nosaka Štrausa, stāstot, ka kopumā pļavās mīt aptuveni 140 liellopi un 100 zirgi.  

Liellopi un zirgi uzturas vairākos baros, govīm ir matriarhāts, bet zirgi dzīvo harēmos kā sultāni, smej Štrausa.

Liellopiem ir pat teliņu “bērnudārzs” – mātes atstāj teliņus “auklēm”, kuras regulāri nomainās. Savukārt zirgi sargā savu harēmu, un pļavās var nereti novērot īstas cīņas, ja kāds vecpuisis grib bara vadonim atņemt sievu.

Ikdienā tā ir laba atpūta pēc pilsētas kņadas, te var mācīties augus, putnus; mācīties, kā dzīvot saskaņā ar dabu, izmantot dabu, lai būtu spēks un veselība, jo cilvēks ir daļa no dabas un ir jādzīvo saskaņā ar dabu, saka Štrausa.

Mēs pilsētās aizgājuši tālu no dabas, viņa piebilst. Bet visi interesenti sestdien aicināti atgriezties pie dabas Dabas koncertzālē. Dažādi pasākumi sāksies jau pulksten 19.00, bet koncerts sāksies līdz ar tumsu, lai krāšņāk varētu redzēt priekšnesumus.  

Koncerti notiek brīvā dabā, un ieeja ir bez maksas. Aktuālajai informācijai var sekot līdzi Dabas koncertzāles mājaslapā un sociālajos tīklos, kā arī Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti