Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Mājā pēc gāzes sprādziena pusgadu nekas nemainās

«Dvietes palienē» iestājies piektais gadalaiks

«Dvietes palienē» iestājies piektais gadalaiks

Dabas parkā “Dvietes paliene” pavasarī iespējams vērot vairākus desmitus tūkstošu migrējošo ūdensputnu. Dvietes senlejā uzkrājas Daugavas palu ūdeņi un veidojas nozīmīgas gājputnu barošanās, atpūtas un ligzdošanas vietas. Šo dabisko ūdens baseinu izveides procesu vietējie dēvē arī par piekto gadalaiku.       

Dabas parkā “Dvietes paliene” līdzās kuplam pulkam gājputnu, kuri par atpūtas un barošanās vietu izvēlējušies applūdušās palieņu pļavas un divus ezerus – Skuķu ezeru un Dvietes ezeru, ganās savvaļas govis un savvaļas zirgi.

Parka teritorija ir gandrīz piecus tūkstošus hektāru plaša un gadu no gada pavasarī Dvietes senlejā 20  kilometru garumā ieplūst Daugavas palu ūdeņi. Šogad ūdens dziļums vietām sasniedz pat divus metrus, un palienēs tas parādījies neierasti agri.

Dvietes pusē šo notikumu dēvē par piekto gadalaiku jeb “atbūdu”.

Dabas parka “Dvietes paliene” tūrisma organizatore Benita Štrausa stāsta, ka tas ir tad, kad ienāk šie ūdeņi tūkstošiem hektāru lielās platībās.

“Un šogad martā tas ir noticis.  Parasti tas ir aprīlis un varbūt arī maijs dažreiz. Bet gājputni  martā vienmēr jau ir aktīvi,” saka Štrausa.

Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģiona administrācijas vecākā eksperte Inita Bružika skaidro, ka, pārplūstot palieņu pļavām, rodas milzīga teritorija ar mierīgu palu ūdeņu masu, kas ir ļoti labvēlīga šiem migrējošiem putniem, kuri netraucēti var baroties un uzkrāt spēkus tālākam lidojumam, kā arī atsevišķām putnu sugām ligzdot šeit.  

Par ligzdošanas vietu Dvietes palienes bieži izvēlas īpaši aizsargājamie putni, piemēram, ormanis, ķikuts un grieze.

Gan šie, gan citi putni Dvietes palieņu pļavas iecienījuši plašu applūdušu teritoriju, kā arī zālāja dabiskās augšanās dēļ. Te liela loma ir tieši savvaļas dzīvniekiem. Līdz šim dabas parkā konstatētas jau vairāk nekā 40 Latvijā un Eiropas Savienībā aizsargājamas putnu sugas.

“Dvietes palienē var priecāties pašreiz par dzērvēm, par gulbjiem, par cīruļiem, par ķīvītēm. Un par lielajiem tūkstošgalvainajiem zosu bariem, kas taisni tagad Dvietes palieni izvēlas kā savu atpūtas un barošanās vietu,” saka Benita Štrausa.

Gluži tāpat kā ik rudeni cilvēku interese par iespējām vērot putnus aug, arī pavasarī dabas izziņas jautājumi kļūst aktuālāki. Apmeklējot aizsargājamas dabas teritorijas, svarīgi cienīt zemes īpašnieku intereses un tiesības, gan arī ievērot vairākus individuālus noteikumus, kas katram dabas parkam ir savi, gan arī visām šāda veida teritorijām kopējus priekšnoteikumus.

“Ja jūs ieraugāt ligzdiņu vai pašu putnu, netuvoties viņam pārāk tuvu. Jābūt ļoti klusiem. Praktiski sačukstēties. Ja jums ir aizdomas, ka putns ligzdā atrodas un jau sāk perēt, labāk nesaukt citus putnu vērotājus klāt, vienkārši paskatīties no tāluma,  nepārvietoties pa palienes pļavām ar mehanzētajiem transporta līdzekļiem,” noteikumus atgādina Inita Bružika.

Jāizturas “ar pietāti pret šo dabu un jāievēro tas, ka šis dabas parks ir domāts dabai, ne jau cilvēka ērtībām”, piebilst Benita Štrausa.

Dabas parks “Dvietes paliene” atrodas Ilūkstes un Jēkabpils novados. Jau 9. aprīlī Ilūkstes novada Bebrenes pagasta putnu salas informācijas centrs “Gulbji” organizēs putnu vērošanas ekskursiju kopā ar Rīgas pilsētas un sava novada ornitologiem un citiem speciālistiem. Vienlaikus dabas parka teritorijā uzturas ap 30 000 ūdensputnu, gan arī dažādi meža dzīvnieki. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti