Augu kaitēklis cilvēku veselību neapdraud, taču vairākos informācijas avotos minēts, ka gliemeža gļotas varot saturēt tā dēvētās e-coli baktērijas. Tāpēc VAAD norāda, ka pirms dārzeņu lietošanas pārtikā tie ir obligāti jāmazgā.
Spānijas kailgliemezis patlaban visvairāk izplatās mazdārziņos un parkos, kā arī nekoptās vietās – grāvmalās, krūmājos, garā zālē. Šā gada ražai Spānijas kailgliemeži vairs lielu postu nenodarīs. Taču, domājot par nākošā gada ražu, ir jāsāk rīkoties jau tagad. Tieši tagad – vasaras beigās un rudens sākumā, kad ir lietains, kailgliemeži dēj oliņas, tāpēc šis ir pēdējais brīdis tos savākt un likvidēt.
Spānijas gliemeži ir līdz 15 centimetru gari, sarkanbrūni vai dzeltenīgi. Tie dzīvo tikai vienu gadu. Rudenī viens īpatnis var sadēt līdz pat 400 oliņām. Piemērotākās vietas olu dēšanai ir augsnes virskārta un plaisas, komposta kaudzes.
VAAD speciāliste Linda Būcēna stāsta, ka Spānijas kailgliemezis Latvijā pirmo reizi konstatēts 2009.gadā Kurzemes pusē. Visticamāk, Spānijas kailgliemeži Latvijā nokļuvuši cilvēku darbības rezultātā – ievesti ar augiem, kompostu, augsni. Kailgliemezis ir izplatījies teju visā Eiropā, nodarot lielus postījumus.
"Tas ir ļoti, ļoti ēdelīgs. Tur, kur tas savairojas, tas izgrauž lapām neregulārus robus, dažādus caurumus, un augi, protams, iet bojā," stāstīja Būcēna.
