Dzīvnieku patversmes ir satriektas par šādu priekšlikumu un uzskata, ka tādā veidā tiek zaudēta jebkāda jēga suņu reģistrācijai un viss turpināsies pa vecam – patversmēs katru dienās nonāks daudzi jo daudzi suņi, kuru īpašnieki nevienam nebūs zināmi.
Lai novērstu nekontrolētu suņu klaiņošanu pa ielām, uzbrukumus citiem dzīvniekiem, pat cilvēkiem, un pie reizes arī ietaupītu pašvaldību naudu, uzturot patversmes, daudzās pasaules valstīs ieviesta obligāta prasība suņus čipot.
Arī Latvijā 2016. gada 1. jūlijs bija noteikts kā termiņš, kad visiem saimniekiem obligāti jāčipo savi suņi.
Tomēr pēdējā brīdī Zemkopības ministrija nākusi klajā ar priekšlikumu atļaut nečipot lauku viensētās dzīvojošos suņus, pamatojot, ka čipošana šiem cilvēkiem ir pārāk liels finansiāls slogs. Dzīvnieku patversmes uzskata – šādā veidā tiek grauta jēga suņu uzskaitei.
“Tik daudz gadu mēs gājām uz šo mērķi, tik daudz gadu mēs skatījāmies uz Eiropu, cik forši, ka tas ir sakārtots – visi dzīvnieki būs identificēti, patversmes varēs ātri atrast saimniekus, varēsim noskaidrot, kuras tantes izbēgušie suņi saplosījuši kaimiņienei aitas,” saka patversmes “Labās mājas” vadītāja Astrīda Kārkliņa.
“Tas absurdākais un nesaprotamākais ir - kurš ir iniciējis šādus grozījumus. Kurš onkulis laukos ir veicis uzskaiti, cik ir maznodrošināto lauku sētu īpašnieku, kuriem pieder suņi, kuri nespēj nomaksāt elementāru lietu,” neizpratni pauda Kārkliņa.
Patversmēs atgādina, ka maznodrošināti cilvēki mitinās arī pilsētās un Zemkopības ministrijas piedāvātie grozījumi ir juridisks brāķis. Tā vietā, lai atceltu čipošanu noteiktām iedzīvotāju grupām, ir jādomā par to, kā šo procesu padarīt lētāku.
Veterinārārsti par čipu un tā ievadīšanu prasa aptuveni 20 eiro, pieci eiro jāmaksā par dzīvnieka pases izgatavošanu un vēl 15 eiro daļa ārstu paņem par čipa piereģistrēšanu lauksaimniecības datu centra reģistrā, lai gan patiesībā šis pakalpojums izmaksā uz pusi mazāk.
Patversmes “Ulubele” vadītāja Ilze Džonsone spriež, ka izmaksām trūcīgām personām nevajadzētu pārsniegt piecus eiro – divus eiro par čipu un trīs par čipa injekciju.
“Un, protams, trūcīgo iedzīvotāju atbrīvošana no datu centra cenrāža būtu obligāts pasākums,” piedāvā Džonsone.
Zemkopības ministrijas Dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vadītāja Liene Ansone pieļauj, ka, “ja šis pakalpojums ir pārāk dārgs pie vetārstiem”, būtu vajadzīgs speciāli apmācīts personāls, kuram mēs dodam tiesības veikt mikroshēmas ievadīšanu, tādējādi samazinot procesa izmaksas.
Daļa patversmju būtu gatavas nodrošināt krietni lētāku čipošanu.
Tiek rosināts arī ļaut suņa saimniekam čipa numuru datu bāzē ievadīt personīgi ar portāla Latvija.lv palīdzību, šajā procesā apejot veterinārārstus un ierēdņus. Pēc iesaistīto pušu iebildumiem izskatās, ka Zemkopības ministrija varētu ieslēgt atpakaļgaitu savam priekšlikumam atļaut nečipot lauku suņus un ir gatava diskutēt par saprātīgākiem risinājumiem.
