Gleznainā Abavas senleja vijas cauri vairākiem novadiem, un dabas pieminekļi tajā sastopami ik pēc pāris kilometriem. Abavas rumbas šajā sarakstā līdz šim nebija. Tāpēc biedrības “Abavas ielejas attīstībs centrs” valdes priekšsēdētāja Iveta Piese ir pārliecināta, ka statusa piešķiršana ļautu labāk attīstīties visai senlejai un pretendēt uz finansējumu.
"Jo, piemēram, Latvijas Vides aizsardzības fonds vai arī kādi Eiropas nozīmes fondi, viņi piešķir finansējumu, ja tas ir valstiski nozīmīgs vai Eiropas nozīmes objekts," sprieda Piese.
Aizaugusī un nekoptā teritorija pēdējo gadu laikā pārvērtusies par iecienītu atpūtas vietu. 7,3 hektāru zemes ap Abavas rumbu pieder sabilniekam Jānim Pīlēģim, kurš priecājas par iespējām, ko pavērtu dabas pieminekļa statuss, taču reizē uztraucas arī par saimnieciskās darbības ierobežojumiem.
Ģeoloģiskā dabas pieminekļa sastāvā tiks iekļauts ūdenskritums, dolomīta atsegumi, upes straujteces posms un Čigānu sala. Teritorijā atrodas arī vairāki Eiropas nozīmes biotopi, bet DAP norāda, ka tūristi tiem nevarētu traucēt. SIA “Abavas rumba” iekopto atpūtas zonu ierobežojumi neskars.
"Robežas ir vilktas pa īpašumu robežām un diezgan labi sanāk, ka teritorija, kur ir šī aktīvā tūrisma infrastruktūra, tā paliek ārpusē," norādīja DAP vecākais eksperts Dainis Ozols.
Pagājušajā gadā Abavas rumbu apmeklēja aptuveni 26 000 cilvēku, un teritoriju apsaimniekojošais uzņēmums ir pārliecināts, ka ūdenskrituma iekļaušana ģeoloģiska dabas pieminekļa sastāvā vēl straujāk palielinās cilvēku interesi par atpūtas iespējām un netraucēs attīstības plāniem.
Tas, vai Abavas rumba patiešām saņems dabas pieminekļa statusu, varētu tapt zināms aptuveni pusgada laikā.
