Dienas ziņas

Latviešu bērni bauda pēdējās vasaras dienas radošā nometnē Velsā

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Akcijā pievērš uzmanību zeltslotiņām

Cīņā ar invazīviem augiem aicina plūkt zeltslotiņu pušķus

Uzdāvini skolotājai zeltslotiņu pušķi un izrotā ar tām savas mājas – aicina Latvijas Dabas fonds īpašā akcijā, lai pievērstu lielāku sabiedrības uzmanību invazīvajiem augiem un iespējām cīnīties ar tiem. Zeltslotiņas visbiežāk sastopamas lielāko pilsētu tuvumā, un efektīvākais veids to ierobežošanā ir rakšana un ravēšana. Bet, ja tās plūc un izmanto kā ziedus vāzē, jābūt uzmanīgiem un pušķis nevis jāizmet, bet, izvairoties no sēklu tālākas izplatības, jāiznīcina.

"Cik šī ziedkopa ir bagātīga! No viena auga ir tūkstošiem sēkliņu, kas ar vēju izplatās tālāk," par Kanādas zeltslotiņas īpašībām pastāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes eksperte Sanita Putna, norādot – tas ir dekoratīvs, tomēr arī invazīvs augs.

Lai veicinātu lielāku iedzīvotāju izpratni par to apkarošanu, Latvijas Dabas fonds organizē akciju "Uz 1. septembri ar zeltslotiņām!". Veidojot ziedu pušķus, var ierobežot sēklu izplatību, taču jāatceras vairāki priekšnoteikumi.

"Zeltslotiņai ir tāda īpatnība, ka, to ieliekot vāzē, tā turpina savu sēklu nogatavināšanu. Un pēc tam ir baltais pūku kamols. Ja to pēc tam ievieto parastā komposta kaudzē vai atkritumu urnā, šīs sēklas tāpat ir dīgtspējīgas," skaidroja Putna.

Visdrošāk būtu tās sadedzināt. "Pelnus mēs varam izmantot, lai palielinātu augsnes auglību asteru dobē. Bet arī būtiski tas, ka šie pušķi pēc tam netiek izmesti," norādīja Dabas fonda botāniķe Rūta Sniedze-Kretalova.

Zeltslotiņa Eiropā no Ziemeļamerikas nonāca kā apstādījumu un barības augs. Tagad tā strauji izplatījusies visā Latvijā, īpaši lielāko pilsētu tuvumā gar ceļiem, dzelzceļu, mazdārziņu rajonos un pamestu rūpnīcu teritorijās.

"Latvijas tālākie nostūri ir mazāk skarti. (..) Varbūt šajos reģionos ziņotāji nav bijuši tik aktīvi. Tā ka nav izslēgta iespēja, ka izplatība ir vēl plašāka," sacīja Putna.

Lielākais zeltslotiņu kaitējums ir vietējo augu nomākšana un dabas daudzveidības samazināšana.

Augs ir agresīvs, ar ļoti spēcīgu sakņu sistēmu, kas var iestiepties pat metra dziļumā. Efektīvākais veids cīņā, līdzīgi kā ar latvāņiem, ir regulāra rakšana, iespējama arī pļaušana un apklāšana ar plēvi.

"Apkarošana pirms to ziedēšanas, pirms sākas sēklu nogatavošanās, un ļoti efektīvs paņēmiens ir tā saucamā ravēšana," sacīja Putna.

"Mums dabisko pļavu jau ir mazāk nekā 1% no valsts teritorijas, plus vēl ir slikta kvalitāte ekoloģiskajiem koridoriem, tātad tas viss ietekmē visu kopējo ekosistēmas stāvokli," norādīja Sniedze-Kretalova.

Lai invazīvo augu sugu apzināšana un cīņa ar tiem ritētu veiksmīgāk, Dabas aizsardzības pārvalde un citi nozares speciālisti aicina iedzīvotājus par invadētām teritorijām aktīvi ziņot.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti