Patlaban sēņotāju forumos ļaudis atrāda dažādus grozus – citi pilni, citos vien pa kādai sēnītei, un šobrīd tāda arī ir aina Latvijā, proti, visvairāk par sēnēm ziņo no Kurzemes puses, kur vismaz gailenes un pa kādai bekai parādījušās, nupat sāk ziņot arī no Vidzemes un Latgales. "Tā ka sāk kaut kas beidzot parādīties," secināja mikoloģe.
Vaicāta, vai šī sezona varētu būt veiksmīgāka nekā pērnā, speciāliste atzina – diez vai. "Tik sauss tik ilgu laiku vasaras pirmajā pusē – neatceros, kad būtu bijis. Nekad nav bijis tā, ka līdz jūlija vidum neesmu redzējusi nevienu gaileni, jo parasti ap Jāņiem jau ir kaut kas izaudzis – gan beciņas, gan gailenes – kaut kas mežā parādās, bet šobrīd mežs vēl ir diezgan patukšs," viņa sacīja.
Pērnajā vasarā, lai arī tā bija sausa un karsta, sausums vairāk bija jūlijā un augustā, bet pirmais sēņu vilnis jau bija piedzīvots vasaras sākumā, kamēr šogad sezona vēl īsti nav sākusies.
"Var jau būt, ka pie kārtīgiem lietiem micēlijs atdzersies un mums būs ļoti laba sēņu sezona, to nekad nevar paredzēt,"
vienlaikus atzina speciāliste.
Meiere arī skaidroja, ka piemēram, bekām vajadzīgs gan siltums, gan mitrums. Ja pēkšņi atkal kļūs ļoti silts un pārstās līt, tas bekām nepatiks. Līdz ar to šis sezonas iznākums atkarīgs no laikapstākļiem.
Lai arī mums varētu šķist, ka pēdējā laikā ir krietni lijis, tomēr sausums līdz tam bija ilgstošs, un sēņu micēlijam vajag atgūties. Meiere pieļāva, ka seklākās micēlija daļas varētu būt aizgājušas bojā, un tagad sēnes mēģina ataudzēt micēliju un izplesties, mazāk "domājot" par augļķermeņu – proti, groziņā liekamā satura – veidošanu. Mikoloģe to salīdzināja ar puķēm, kad atgūstoties augs vairāk domā par lapotnes atgūšanu, un tikai pēc tam par ziedēšanu.
Vaicāta, kādas prognozes par sēņu izstādi šogad, jo pērn iesākumā to nācās atcelt, bet divas nedēļas vēlāk tomēr izdevās sarīkot, tiesa, vien divu dienu garumā, mikoloģe atzina – nekad neko nevar zināt, viss ir ļoti neparedzami un atkarīgs no laikapstākļiem. Viņa gan neslēpa, ka lēnām parādās uztraukums, taču pagaidām nav pamata domāt, ka arī šogad būs tikpat sauss.
Toreiz mikoloģe Dāniele LSM.lv atzina – Dabas muzejā viņa strādā gandrīz 40 gadu, bet izstādes atcelšanu piedzīvojusi vien divreiz. Pērn par "sēņu dumpja" iespējamajiem iemesliem sauca izkaltušās sēņotnes, pēc kā meža veltēm nācies atgūt spēkus zem zemes.
Vēl par sēnēm
