Liepājnieki Ēriks un Gunta Hūni sēņot sāka pirms aptuveni 30 gadiem, kad iegādājās pirmo ģimenes auto. Kopš tā laika apzinājuši sēņu vietas aptuveni 75 kilometru rādiusā ap Liepāju. Viņu sēņošanas sezona sākas ap Jāņiem, kad parādās pirmās gailenes, un noslēdzas ap Ziemassvētkiem – jo tieši gailenes mēdz augt arī ziemas apstākļos.
Hūnu grozos nonāk arī baravikas, visa veida bekas, rudmieses, cūcenes, rudenī arī kliņģerenes. Liela daļa no tām tiek konservētas.
Gunta Hūna pastāstīja: "Padomju laiku konservēšanas grāmata bija ļoti populāra. Mēs ar vīru abi divi esam pārtikas tehnologi, mēs šīs receptes ļoti atbilstoši mūsdienām esam uzlabojuši. Marināde man ir uz sajūtām, ļoti vienkārši – dilles, diļļu kāti, sāls, cukurs, etiķis. Un no garšvielām melnie pipari, smaržīgie pipari jeb virces, lauru lapas un krustnagliņas, sīpoli, ķiploki."
Ģimene ik gadu veido arī kārtīgus krājumus, lai sēņu pietiku līdz nākamajai sezonai
Ēriks Hūns izrādīja savus ziemas krājumus: "Te ir baravikas, un šīs ir no Ziemupes tās dzīslkāta bekas, kas ir Latvijā savairojušās. Te atkal ir baravikas. Te augšā ir bišķi vēl pērnā gada, jo pareizi ir tā, ka šī gada sēnes ēd pēc Ziemassvētkiem."
Ērika pārziņā ir otrs sēņu ieziemošanas veids – kaltēšana. Šajā metodē dominē galvenokārt gailenes.
"Katra sēnīte atsevišķi ir jāiztīra no skujām, no kaut kādiem gruzīšiem, lai viņa būtu pilnīgi ideāli tīra. Mazgāt, protams, nedrīkst. Un tad es tās lieku uz pašizgatavotiem kaltēšanas sietiem un tagad, kad apkure jau ir ieslēgta, sietus lieku uz apkures radiatoriem," viņš skaidroja.
Lai iegūtu kilogramu kaltēto sēņu, jāsalasa vismaz 15 vai 16 kilogrami svaigu meža velšu. Toties rezultāts ir šo pūļu vērts – kaltētas sēnes savās receptēs izmantojot arī visu smalkāko restorānu šefpavāri.
"Kaltētas sēnes – tā ir ļoti, ļoti koncentrēta, sēnīga garša, smalki to nosauc par umami garšu – tas nozīmē, ka "nesaprotami garšīgi". Un, pievienojot jebkuram ēdienam, tas vienkārši kļūst gardāks, aromātiskāks, patīkamāks," skaidroja Gunta Hūna.
Iepazīsti sēnes!
