Tīmekļa vietnes "dabasdati.lv" 15 gadu vēsturē šogad fiksēts visvairāk novērojumu. Teju 1200 ziņotāji iesnieguši vairāk nekā 281 tūkstoti novērojumu par dabā redzētajiem putniem, sēnēm, sūnām, augiem un citām sugu grupām. Tas ir par 50 tūkstošiem vairāk nekā pērn, un šogad fiksētas arī 44 jaunas sugas Latvijā, norādīja Latvijas Dabas fonda (LDF) pārstāve Ilze Priedniece.
"Kā vienmēr pirmajā vietā ir putni, šogad vairāk nekā 80% ir putni, kas ir līdzīgi kā iepriekšējos gados. Otrajā vietā ir tauriņi, apmēram 5% ziņojumu, un pēc tam ļoti līdzīgā daudzumā seko sēņu ziņojumi. Citu – kukaiņu ziņojumi un pārējās grupas – ir mazāk, zem 2% no visiem novērojumiem. Kā katru gadu, ir izdevies atklāt arī jaunas sugas Latvijā.
Visvairāk atklātas jaunas gļotsēņu sugas – 36. Tāpat atklātas divas jaunas naktstauriņu un augu sugas un pa vienai jaunai ķērpju, sēņu, sūnu un spāru sugai," klāstīja Priedniece.
Īpaši daudz ziņojumi saņemti Rīgas reģionā, bet mazāk novērojumu fiksēts no Latgales reģiona. Šajā gadā dabas vērotāji pamanījuši arī Latvijā reti novērotas putnu sugas, kā melnais grifs, Sibīrijas tumšā čakstīte, melnpieres čakste un pundurērglis.
"Piemēram, oktobrī ir novērots naktstauriņš kartupeļu sfings, ko sauc arī par miroņgalvas tauriņu, jo tam uz krūtīm var saskatīt tādu kā galvaskausa zīmējumu, un tā ir ļoti, ļoti reta ieceļojoša suga Latvijā, un tas ir pirmais pieauguša tauriņa ziņojums mūsu portālā no Sēmes pagasta Tukuma apkārtnē. Tad ir tāda sūnu suga ar sarežģītu nosaukumu ražīgais māņhipns, kuru jau trīs botāniķu paaudzes uzskatīja par izzudušu no Latvijas floras, bet šogad to izdevās atrast divās vietās Līgatnes un Alūksnes apkārtnē," teica LDF pārstāve.
Priedniece secināja, ka vietnē "dabasdati.lv" biežākie ziņotāji ir cilvēki, kas nav bioloģijas speciālisti vai ornitologi, bet strādā citās profesijās un dabas vērošana viņiem ir gadu gaitā izkopta aizraušanās.
Savukārt lielais ziņojumu skaita pieaugums pēdējos gados skaidrojams ar tehnoloģiju pieejamību, jo cilvēki var ātrāk un ērtāk ziņot no atrašanās vietas.
Tāpat dabā vairāk parādās Latvijai neraksturīgās sugas, kas arī īpaši pievērš cilvēku uzmanību.
"Nāk iekšā arī, protams, dažādas invazīvās sugas, kā Spānijas kailgliemezis, kas arī saistībā ar klimata pārmaiņam droši vien pie mums var labāk izdzīvot. Savukārt, runājot par gļotsēnēm, ir interesanti, ka pirmo reizi ir atrastas tā saucamās nivikolās sugas, kas parādās uz sniega kušanas robežas. Parasti tās sugas ir saistītas ar kalnu apvidiem, kur ir sniega robeža, bet Latvijā arī pavasarī, kur nokūst sniegs, ir atrastas vairākas jaunas gļotsēņu sugas, kuras var pieskaitīt pie šīm sugām, kurām vajag tieši šo sniega nokušanu. Piemēram, vienai no tām nosaukums ir sniega sveķenīte," teica Priedniece.
Vispopulārākie novērojumi Latvijā šogad bijuši žubīte, lielā zīlīte, stirna, lapsa un citrontauriņš.
Katrs savus dabas novērojumus var fiksēt vietnē "dabasdati.lv" vai lietojot mobilo aplikāciju, un šiem datiem ir būtiska loma arī pētniecībā, dabas aizsardzībā un invazīvo sugu ierobežošanā.
