Ik gadu katrs Eiropas Savienības iedzīvotājs atkritumos vidēji izmet vairāk nekā 130 kilogramu pārtikas. Tas, kopā saskaitot, pārvēršas milzīgos naudas un pārtikas zaudējumos.
Cilvēkiem jāsāk aizdomāties, ka pat katra mazākā maizīte, ko izmetam, ir daudzu cilvēku darbs un resursi – ražojot, pārstrādājot, transportējot, gatavojot.
"Septiņus procentus no izmešiem, par kuriem rūpējamies klimata sakarā, rada šie pārtikas atkritumi un pārpalikumi.
Vēl es kā ekonomiste varu pateikt to, ka šie 130 kilogrami pārtikas, ko mēs katrs vidēji izmetam, veido 132 miljardus eiro gadā. Eiropas Savienības gada budžets ir 170 miljardi eiro. Tātad gandrīz gada budžetu mēs vienkārši izmetam," uzsvēra Vaidere.
Viņa ievērojusi, ka cilvēki visbiežāk met ārā tos produktus, kuriem beidzies derīguma termiņš, kuri nav iegaršojušies vai ir nopirkti pārpratuma pēc. Tāpat liels daudzums pārtikas tiek izmests iestādēs, kurās visiem tiek piedāvātas vienādas porcijas, piemēram, slimnīcās un skolās.
"Skolās bērniem ir dažādas gaumes, dažādas apetītes. Dažiem mājās māmiņas piedāvā tikai čipsus un koliņu, citi ir pieradināti pie veselīgas barības. Skaidrs, ka cilvēki izmet šo pārtiku. Tā ka darba ir ārkārtīgi daudz," atzina Vaidere.
Eiropas Parlamentā šogad tapis jauns pilotprojekts, kura rezultātā izstrādāti jauni mērķi Eiropas dalībvalstīm pārtikas atkritumu samazināšanai. Tie tagad vēl jāievieš nacionālā līmenī un sabiedrības ikdienas dzīvē.
"Vispirms es gribētu spiest uz izglītību, uz skolām. Gan skolotāju izglītību, gan to, kas ir atbildīgi par ēdināšanu skolās, gan, protams, arī skolēnu izglītību, jo esmu novērojusi, ka bērni dažkārt ir ļoti efektīvi dažādu vides problēmu risināšanā, jo viņi atnāk mājās un pastāsta vecākiem, kā to vajadzētu darīt. Tātad skolā jāgatavo tas, ko bērni ēd, un arī bērni jāpieradina ēst to, kas ir veselīgs, kas ir labs. Tas ir viens virziens," nākotnes plānus iezīmēja Vaidere.
Tāpat šajā jautājumā jāuzmana arī restorāni un dažādas ēdināšanas pakalpojumu iestādes, atzina biedrības "Zero Waste Latvia" valdes locekle Elīna Kolāte.
"Pārtikas ārā mešana ir kaut kas tāds, no kā restorāniem vajadzētu izvairīties ne jau tāpēc, ka Kolāte vai Vaidere atnāks un pakratīs pirkstu. Mēs, visticamāk, neiesim. Pirmkārt, restorāni paši pārāk daudz naudas iztērē produktu sagādē, ko vēlāk izmet ārā.
Otrkārt – ko nozīmē izmest? Atkritumu apsaimniekotājam jāsavāc šie atkritumi, un tas arī ir maksas pakalpojums. Tā ka tās ir liekas izmaksas abos galos, labāk no tā izvairīties," skaidroja Kolāte.
Ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji rada divu veidu pārtikas atkritumus. Tos, kas rodas virtuvē, iepērkot par daudz produktu vai tos neizmantojot līdz galam, un tos, kas rodas, cilvēkiem līdz galam neapēdot pasūtīto ēdienu.
"Tur ir runa, piemēram, par to, cik lielas porcijas mēs servējam. Ja mēs redzam, ka regulāri no tām porcijām paliek kaut kas pāri, tad tās ir jāsamazina. Vai arī, ja tā ir bufetes tipa ēdināšana, labs triks ir iedot mazākus šķīvjus, lai tos var mazāk pārkraut. Tad, ja cilvēks gribēs, viņš atnāks un uzliks vēl. Piemēram, viesnīcu brokastīs tas ir tā diezgan klasiski, ka tiek sakrauts viss pēc kārtas," skaidroja Kolāte.
Tāpat biedrības "Zero Waste Latvia" valdes locekle Maija Krastiņa uzsvēra, ka vajadzētu domāt par pārtikas atkritumu samazināšanu arī mājsaimniecībās un katram individuāli.
"Ir izpētīts aptuveni, ka viena mājsaimniecība Latvijā izmet ārā pārtiku gadā par 500 eiro. Tas ir vēl pie vecajām, pērnā gada cenām.
Te ir iespēja mums katram mazlietiņ ietaupīt naudu, dzīvot labāk. Mums tiešām šķiet, ka mēs tā nedarām, bet, kad sāk sekot līdzi, pa santīmam, pa eiro tiešām tie atkritumi savācas. Tā lielā bilde kopumā ir tāda, ka problēma mums ir grandioza, jo mums tie pārtikas un bioloģiskie atkritumi veido 35–40% no visiem mūsu atkritumiem," skaidroja Krastiņa.
Tas nozīmē, ka pārtikas atkritumi ir būtiska daļa mūsu atkritumu poligonos. Īpaši, ja tie nav pareizi sašķiroti, bet izmesti kopā ar sadzīves atkritumiem, plastmasu un iepakojumiem.
"Kā zināms, Eiropas mērķi, mūsu kopīgie mērķi paredz, ka mēs sākam šķirot no nākamā gada bio atkritumus. Tātad katram nāks klāt viens konteiners, īpaši Rīgā šāds atkritumu konteiners būs obligāts. Tā mums ir iespēja samazināt sadzīves konteinera izmaksas un pareizi izmest bio atkritumus. Vienvārdsakot, mums ir milzīga problēma, pie kuras mums vajadzētu kolektīvi strādāt, bet reizē tā ir iespēja arī ietaupīt un dzīvot labāk," norādīja Krastiņa.
