Panorāma

Panorāma

Panorāma

Daudzi auto neatbilst tehniskajām prasībām

Engurē no jūras izceļ "spoku tīklus"

Engurē pilotprojektā no jūras izceļ pirmos «spoku tīklus»

Baltijas jūrā zvejo tūkstošiem un tūkstošiem tā saukto spoku tīklu. Nevienam nevajadzīgos un zvejnieku nozaudētos zvejas rīkos sapinas un lēnā nāvē mirst jūras iemītnieki. Problēmas risināšanai nu sākts pilotprojekts un izcelti pirmie "spoku tīkli".

Netālu no Engures ostas, apmēram piecus kilometrus no piekrastes, guļ vraks – velkonis, kas nogrimis vēl pirms Otrā pasaules kara. Un ostas darbu laikā atklājies, ka ap to sakrājušies zvejnieku nozaudētie tīkli.

Ik gadu Baltijas jūrā tiek pamesti  apmēram 10 000 zvejas rīku. Dažādi tīkli paši savā nodabā turpina zvejot daudzus jo daudzus gadus, apdraudot gan zivis, gan daudzus citus dzīvniekus, un apdraudot kuģu satiksmi.

Spoku tīklu izcelšana ir sarežģīta lieta un dārga – sacīja Engures ostas pārvaldnieks Jānis Megnis.

Ir jāpiesaista tehniskie nirēji. Nirēju komanda strādā 20 metru dziļumā.  

"Tas tīkls faktiski ir ieaudzis šajā korpusā, tas ir smiltīs. Tas viss ir roku darbs. Pie tam pilnīgā tumsā un dziļumā. Galvenais tas nav darbs amatieriem. Tas ir darbs tikai profesionāļiem," skaidroja Megnis.

"Kuģis, pāri noklāts kuģis. Sākām skatīties, aiz kura gala varam ņemt nost. Kamēr neaiztiek, redzamība 2 -3 metri. Kā sāk kaut ko darīt, tad uz uztausti. Zivis vēl kaut kā varbūt tiek laukā, bet ja ronis tiek iekšā, viņš papeldēs apakšā. Viņš jau nezina, kā laukā tikt," klāstīja nirējs Vents Lasis.

Nirēji darbojas jau otro dienu. Laiks, cik ilgi drīkst strādāt zem ūdens, ir ierobežots. Vispirms vajadzēja apsekot vraku, un izplānot, kā tīklus savākt.

Atrastos spoku tīklus nirēji griež pa gabaliem, un piesien tos pie zemūdens gaisa maisiem, kuri uzpeld virspusē.

Izvilkto spoku tīklu fragmentus nogādās Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Jūras Akadēmijā. Pētnieki norādīja - ir jādomā, kā aizstāt neilona vai poliamīda tīklus ar jaunas paaudzes izstrādājumiem.

"Laboratorijās pētīt gan mikroplastmasas kontekstā, gan iedot studentiem izaicinājumu rudenī, ko darīt otrreizējā pārstrādē ar šiem tīkliem," skaidroja RTU Jūras akadēmijas asociētā profesore Astrīda Rijkure.

Šos darbus finansēs no līdzekļiem, kas iegūti "Neste Latvija" akcijā "Attīri Baltijas jūru no spoku tīkliem".

"Mums ir līdzekļi, mēs varam sasaistīt kopā sabiedrību, kas uzpildās mūsu degvielas uzpildes stacijās, gan arī cilvēkus, kam rūp vide, kam rūp jūras tīrība.

Ir ļoti viegli kaut ko pārmest pāri bortam un aizmirst par to, bet mēs zinām, ka tur apakšā ir būtnes, kam tas traucē,"

atzīmēja SIA "Neste Latvija" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis.

Izceltajos spoku tīklos rēgojas zivis – dažas vēl dzīvas, un arī jau daļēji sadalījušās. Tīklos palicis arī viss cits, ko straume nesusi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti