VIZĪTKARTE
SIA “ Zvejnieku sēta - Dieniņas”, zivju produktu mājražošana, lauku tūrisms
Dibināšanas gads: 2021.
Darbinieku skaits: 2
Apgrozījums 2022. gadā: 63 000 eiro.
Darbojas tikai vietējā tirgū.
Jautājumi un atbildes:
Kādi izaicinājumi? Latvijas likumdošana neparedz IK pārstrukturēšanu uz SIA. Nodokļu slogs, kvalitatīva darba spēka deficīts.
Kādu jaunu produktu/pakalpojumu gribi ieviest tuvāko gadu laikā? Ēdināšanas pakalpojumus.
Vai kādā brīdī ienācis prātā labāk strādāt algotu darbu kādam citam? Nē.
Kādi atbalsta instrumenti izmantoti? Divi nelieli projekti pamatlīdzekļu iegādei.
Saimniecība "Dieniņas" ir viena no retām zvejnieku sētām, kur nodarbojas ar zvejniecību pilnā ciklā – vispirms zveja, tad zivju tīrīšana, ko šeit sauc par pošanu, tad gatavošana un pasniegšana viesiem tepat, zvejnieksētā vai tirdzniecība veikalos. Iveta Celkarte ir zvejnieku sētas saimniece, viņas sirdslieta ir viesu uzņemšana, – papildus zivīgiem gardumiem, "Dieniņas" cilvēkiem piedāvā vēsturisku "ekskursiju" zvejošanas tradīcijās. Ivetas stāstījums skan autentiskā tāmnieku dialektā.
"Bērzciems ir viens no vissenākajiem zvejnieku ciematiem piekrastē. Vīrs ir zvejnieks jau kādā piektā paaudzē, un zivju žāvēšanu viņam iemācīja omīš’. Tā tie amati pāriet no paaudzes paaudzē," stāsta Iveta. Viņa uzsver, – lai nodarbotos ar zvejniecību, tam ir jābūt dzīvesveidam, kurš cilvēkam no sirds patīk.
"Jūrā iet, tas tev nav... paspaidīt podziņas. Tas ir fiziski smags darbs, kur daudzas lietas ir jāzina un jāsaprot."
"Tā ir vislielākā laime, ja var darīt to, kas vislabāk patīk," Iveta saka par savu saimniecību, kas ar zivju zvejošanu un žāvēšanu nodarbojas jau kopš deviņdesmito gadu beigām (uzņēmums kā SIA darbojas kopš 2021. gada). "Sāka ar divām kastēm lests (butes, aut.), tepat ceļmalā tirgoties. Mēs cilvēkiem sāk’ stāstīt un rādīt un mums pašiem tas viss sāk patikties," saimniekošanas pirmsākumus atceras Inese. Šobrīd saimniecība žāvē gan pašu zvejotas, gan iepirktas zivis, un pārstrādā tās dažādos mājas kulinārijas produktos. Produktus "Dieniņas" realizē paši savā saimniecībā, e-veikalā, kā arī tirgos un veikalos visā Latvijā.
Ivetas stāsts rāda, kā pamatprodukts – žāvētas zivis – laika gaitā sāk "apaugt" ar citiem pakalpojumiem. "Dieniņās" vispirms bija tikai zivju zvejošana un pārstrāde, tad saimnieki produktiem sāka meklēt jaunus tirdzniecības ceļus un izmitināt vasarniekus, bet pēdējos 11 gados Iveta viesiem piedāvā arī īpašu pasākumu "Ceļojums laikā", kas ietver stāstus un vizuālus attēlus par zvejniecības tradīcijām, zivju nogaršošanu un citas aktivitātes. Labs risinājums tam, kā saglabāt pelnītspēju sezonāla biznesa gadījumā.
"Ciemiņu uzņemšana ir mans sirdsdarbs. Progmārs rit trīs stundas – pa priekšu mēs iet uz jūrkanti, tur es izteic’ no vēstures, kas mums kādreiz ir bijis, un, kāpēc mēs te šodien kauč ko darām. Tad mēs kopā pastrādājam, pēc tam atpakaļ uz sētu un tikai tad iet pie ēšan’," par pašas veidoto ekskursijas programmu stāsta Iveta.
Kas uzņēmējam rada vislielāko prieku? Vienam tā ir konkurenta pārspēšana, citam jauna produkta veiksmīga ieviešana vai biznesa process pats par sevi, bet vēl kādam – tāda darbošanās, kas saglabā mūsu saknes, padara tās saprotamas un piešķir vērtību. Ir taču vēsturisko romānu sērija, vēsturiskas filmas un izrādes, un, kāpēc gan nevarētu būt arī bizness, kas liek lietā senus stāstus un vēsturi?
"Es sapratu, ka izaugs tie mūsu bērni un viņi vairs nezinās, ne kā večmamms ir strādājis, ne kā večopaps. Aiziet tie cilvēki, kuri mums vēl kaut ko par tiem laikiem var izteikt. Un līdz ar viņiem aiziet tā lielā dievišķā gudrība, ko nevar iemācīties nevienā skolā. Tas nav par to, ka toreiz bija labāk, bet mums ir vajadzīgs paņemt to pieredzi, to gruntīgumu.
Ja mēs zin’ savas saknes, tad mēs skaidri saprotam, cik liela cena par mums ir samaksāta. Un tad vairs nav jautājumu, kas un kā mums jādara."
Saistītie raksti
