Lielus šķēršļus pārvarēt nevar
Desmit gadus vecajam franču buldogam Dominikam jeb Domim ir muguras veselības problēmas un apgrūtināta staigāšana. Saimnieks Ivars ļoti uzrauga suni, lai viņš pats nekāptu pa trepēm vai neietu tur, kur paredzami kādi šķēršļi.
Parasti suņa pirmā vizīte pie fizioterapeita ir kā iepazīšanās, kad speciālists fiksē problēmu. Pēc Dominika gaitas novērošanas fizoterapeite Agita Lamstere secināja, ka lielus šķēršļus dzīvnieks nevar pārvarēt. Iet lēni, met priekšējās kājas un velk aizmugurējās. Vēlāk fizioterapeite veica neiroloģsko pārbaudi jeb skatījās, kā Dominiks koriģē savas ķepas.
"Mazliet es jūtu, ka viņam ir drusku novēlota korekcija. Ja es ķepiņu nolieku nepareizā pozīcijā, viņam ir aizture," skaidroja fizioterapeite.
Savukārt priekšķepiņas Domis koriģē uzreiz. Atšķirīgā ķepu reakcija liecina, ka saistībā ar muguras pataloģiju sunim ir nelieli nervu darbības traucējumi.
Tāpat kā pieaugušiem cilvēkiem, laika gaitā mugurā veidojas spondiloze, skaidroja Lamstere. Izveidojas artroze, radziņu izaugumi, kas spiež uz nerviem. "Ja notiek nervu kompresija, tad nervu funkcija vairs nav pilnvērtīga. Un nervi ir tie, kas darbina muskuļus," skaidroja speciāliste.
Pie fizioterapeita vest jau kucēna vecumā
Profilaktiskos nolūkos suni pie fizioterapeita ieteicams vest jau kucēna vecumā. Speciālists sniegs ieteikumus, cik liela slodze ir piemērota, lai saimnieks, pats neapzinoties, neveicinātu sava mīluļa veselības problēmas.
Tādas izraisa pārmērīgi gari pārgājieni, vilkšana pie pavadas, neievērojot dzīvnieka ritmu. Reizēm arī skriešana blakus velosipēdam.
Tas nav adekvāti jebkuram dzīvniekam, skaidroja fizioterapeite.
Pārslodze vai mikrotraumas veidojas mugurkaulā un krustu zonā – aktīvajā suņa kustību centrā. Piemēram, strauja bremzēšana vai pārāk augsti lēcieni pēc kociņiem, kad suns, krītot atpakaļ, veido pirueti. Tādas mikrotraumas var veidoties, jo skriemeļi ir arī skrimšļaudi un tiek traumēti, norādīja Lamstere.
Jāvingro arī mājās
Suņiem fizioterapeita palīdzība nepieciešama gan pēc pārslodzes un traumām, gan pirms un pēc operācijām. Jāņem vērā, ka fizioterapija ir ilgs darba process.
Fizioterapeite skaidro, ka darbs ilgst divus līdz trīs mēnešus, bet neiroloģiskiem pacientiem līdz gadam. Nodarbību laikā cenšas atgriezt un stiumulēt nervu un muskuļu darbību.
Būtiska ir arī saimnieka iesaiste – jāpilda tā saucamie mājasdarbi.
Nodarbības notiek vienu līdz divas reizes nedēļā, bet laikā starp tām ieteicamas masāžas un vingrinājumi gan mājās, gan pastaigu laikā, norādīja Lamstere.
Fizioterapijā speciālisti ņem vērā pacienta spēju sadarboties. Cik drošs vai bailīgs ir suns un cik ilgi viņš spēj izturēt terapijā veiktos vingrinājumus un procedūras. Piemēram, vibromasāža iedarbojas līdz pat sešu centimetru dziļumam un atslābina saspringušās vietas, stimulē nervus un muskulatūru, veicina asisnsriti un uzlabo vielmaiņu. Masāžas ierīces skaņa nav stipra, un dzīvnieki procedūrai ļaujas, sacīja speciāliste. Daži pat iesnaužas un izbauda procesu.
Arī Dominiks ir iecienījis vibromasāžu, savukārt saimnieks var masēt ar masāžas suku.
"Tas dod impulsus nervu šūnām, asinsritei, lai veicinātu jušanas sajūtu," sacīja fizioterapeite.
Viņa iesaka masēt virzienā pret spalvu, jo tam ir lielāks stimulējošs efekts. Dominika veselības uzlabošanai ieteicams veikt dažādus vingrinājumus uz balansa spilveniem, kā arī uz zemesrieksta formas bumbas, lai kontrolētu iekšējos muskuļus. Īpaši svarīgi to ir izpildīt neiroloģiskiem pacientiem ar paralīzēm un ļaut nedaudz sunim atspiesties uz pakaļkājām.
Nodarbības beigās fizioterapeite izveda Dominiku pa šķēršļu joslu, ko suns ar saimnieka palīdzību pārvarēja. Ja Dominika saimnieks apzinīgi liks mīlulim pildīt visus mājasdarbus, jūtams rezultāts tiek prognozēts pēc pusgada. Lamstere skaidroja, ka suņa kustības būtu brīvākas, kājas varētu pacelt augstāk un nagi nebūtu nodiluši.
Lai Dominika veselība un dzīves kvalitāte uzlabotos, fizioterapeits sunim būtu ieteicams visu mūžu.
