"Kļūdaina un maldinoša informācija par ārkārtas situāciju klimata jomā kavē steidzami nepieciešamos pasākumus, lai planētai nākotnē nodrošinātu dzīvotspēju," teikts ANO jūnijā publicētajā ziņojumā.
"Skaļš klimata zinātnes noliedzēju mazākums turpina noraidīt vienprātīgo nostāju šajā jautājumā un veido ievērojamu daļu komunikācijas daļā digitālo platformu," vērtēja ANO.
Pēdējā ANO Klimata pārmaiņu samitā amatpersonas un vides aizstāvji aicināja valstu un sociālo mediju uzņēmumu pārstāvjus pieņemt kopīgu klimata dezinformācijas definīciju un strādāt, lai to novērstu.
2023. gadā populārākās klimata dezinformācijas tendences bija saistītas ar plašajiem mežu ugunsgrēkiem visā pasaulē, ar cilvēku veselību un nākotnes pārtiku, kā arī ar satiksmes radīto emisiju samazināšanu un tā dēvētajām "15 minūšu pilsētām", vēstīja ziņu aģentūra AFP.
Turklāt īpaši strauji ar klimata pārmaiņām saistītā dezinformācija un tiešsaites uzbrukumi amatpersonām un sabiedrībā pazīstamām personām pieaugusi sociālajā tīklā "X" jeb "Twitter".
"15 minūšu pilsētas" ir pilsētplānošanas iniciatīva, kuras mērķis ir samazināt satiksmes radītās emisijas. Taču par to izplatījās nepamatotas sazvērestības teorijas, daļa cilvēku sociālajos tīklos tās dēvēja par pasaules elites plānu, kā turēt iedzīvotājus gūstā.
Dažkārt teorija par šo ieceri savijusies ar šogad piedzīvotajiem plašajiem mežu ugunsgrēkiem - tika apgalvots, ka ugunsnelaime izraisīta tīši, lai sagrābtu lielas zemes platības un cilvēkus "iedzītu 15 minūšu pilsētās".
Samazinoties Covid-19 pandēmijai un daudzajām ar to saistītajām sazvērestības teorijām, daļa viedokļu līderu nu pievērsušies nepatiesiem apgalvojumiem par klimata pārmaiņām, norādīja domnīcas "Climate Action Against Disinformation" analītiķi.
"Argumenti ir cieši saistīti ar bažām par miesas neaizskaramību, tostarp izplatīti pārmetumi, ka klimata politika ir iegansts, lai padarītu cilvēkus neveselīgus," vērtēja eksperti.
Dezinformatori izplatījuši gan tādus apgalvojumus, ka Pasaules Ekonomikas forums vēlas likt cilvēkiem ēst kukaiņus, gan arī, ka vairākas ASV pilsētas plāno aizliegt gaļas un piena produktus klimata politikas ietvaros.
Valdībām īstenojot reformas, lai samazinātu oglekļa emisijas, 2023. gadā uzbrukumus tiešsaistē piedzīvojuši arī sabiedrībā pazīstami cilvēki - žurnālisti, amatpersonas un meteorologi.
Spānijas Valsts meteoroloģijas aģentūra iepriekš vēstīja, ka aprīlī, kad sākās karstuma vilnis, tās darbinieki saņēma draudus no cilvēkiem, kuri amatpersonas vainoja laikapstākļu katastrofu radīšanā, izmantojot ķīmisko vielu izsmidzinašanu gaisā.
