VVD atgādināja, ka vēžu murdi ir nelegāli vēžošanas rīki, kas var nodarīt kaitējumu ne tikai vēžiem, bet arī citiem zivju resursiem. Privātpersonas vēžu ieguvi drīkst veikt tikai tajās ūdenstilpēs, kurās ir atļauts ķert noteiktu sugu vēžus, un tikai izmantojot vēžu krītiņus vai ar rokām.
Nelegāli vēžošanas rīki šogad izņemti Latgalē – Cirmas ezerā, Balvu ezerā, Zaļesjas ezerā un Bruņu ezerā; Kurzemē – Sasmakas, Spāres un Tidu ezeros, Pērkones un Tirdzniecības kanālos Liepājā, kā arī Daugavā pie Ciemupes, Lielupē pie Jūrmalas un Svētupē Limbažu novadā.
Vēžus ir aizliegts ķert alās vai izdzenot tos no alām vai slēptuvēm, atgādināja VVD. Aizliegts ķert platspīļu vēžus un šaurspīļu vēžus laikā no 1. oktobra līdz 30. jūnijam, bet to mātītes ar redzamiem ikriem nedrīkst ķert visu gadu.
Kur drīkst vēžot?
VVD norādīja, ka šaurspīļu vēžu ieguve ir atļauta Āraišu ezerā (Cēsu novadā) un Mazajā Baltezerā (Rīgā).
Gan šaurspīļu vēžus, gan dzeloņvaigu vēžus drīkst iegūt Lielupē (Rīgā, Jūrmalā, Mārupes novada Babītes pagastā, Bauskas novada Rundāles pagastā, Jelgavas novada Valgundes un Ozolnieku pagastā, Jelgavā).
Vēl dzeloņvaigu vēžu ieguve ir atļauta Daugavā līdz Rīgas hidroelektrostacijai (HES) (Rīgā, Salaspils un Ķekavas novadā), Rīgā (Hapaka grāvī, Ķīšezerā, Vecdaugavā), Sausajā Daugavā (Ķekavas un Salaspils novadā), Ventā (Ventspils novadā, Ventspilī, Skrundas pagastā, Kuldīgas novadā, Saldus novadā).
Signālvēžu ieguve ir atļauta Primmas ezerā (Salacgrīvas pagastā Limbažu novadā).
Ar licencētu vēžošanu iespējams nodarboties sešās Latvijas vietās:
- Limbažu novada Dziļezerā,
- Limbažu novada Lādes ezerā,
- Limbažu Lielezerā,
- Radžu ūdenskrātuvē Jēkabpilī,
- Salacas upes posmā Limbažu novada administratīvajā teritorijā,
- Svētupes posmā no ceļa V143 tilta Kuiķulē līdz Limbažu novada robežai.
Kas jāizdara pirms vēžošanas?
VVD atgādināja, ka vēžošanai ir jāiegādājas Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karte. Izņēmums attiecas uz personām, kuras jaunākas par 16 gadiem un vecākas par 65 gadiem, kā arī personām ar invaliditāti. To var izdarīt elektroniski vietnē "Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karte", kā arī vietnē "Mana cope".
Vietās, kur tiek organizēta licencētā vēžošana, jāiegādājas gan Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karte, gan licence.
Kā atļauts vēžot?
Vēžus ir atļauts ķert ar rokām vai ar ne vairāk kā pieciem krītiņiem, kuru konstrukcija atbilst normatīvajos aktos noteiktajai, norādīja VVD. Citu vēžu ieguves rīku vai paņēmienu izmantošana ir aizliegta.
"Katram vēžošanas krītiņam ir jāpievieno plastikāta plāksnīte (izmērā 3x7 centimetri), uz kuras ar ūdensizturīgu marķieri norāda krītiņa īpašnieka vārdu un uzvārdu, kā arī Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kartes numuru (izņemot personām, kurām karte nav jāiegādājas)," norādīja VVD.
Cik lielu lomu drīkst paturēt?
VVD norādīja, ka drīkst paturēt vēžus, kuri no pieres dzelkšņa līdz astes vidējās plāksnītes galam sasnieguši noteiktu garumu. Platspīļu vēžiem un šaurspīļu vēžiem jābūt vismaz 10 centimetrus gariem, savukārt dzeloņvaigu vēžiem un signālvēžiem – vismaz 8 centimetrus gariem.
Viena persona lomā var paturēt:
- platspīļu vēžus – tikai saskaņā ar licencētās vēžošanas nolikumu, bet ne vairāk kā 50;
- šaurspīļu vēžus – ne vairāk kā 50;
- dzeloņvaigu vēžus un signālvēžus – bez skaita ierobežojuma, ja to ieguves daudzums nav noteikts licencētās vēžošanas nolikumā.
Pirms došanās vēžot VVD aicina iepazīties ar vēžu sugu atšķirīgajām pazīmēm šeit.
