ĪSUMĀ:
- Baltie stārķi kādudien varētu ziemās nedoties prom no Latvijas – diezgan reāls pārmaiņu scenārijs.
- Ir arī citas sugas, kas nākotnē varētu palikt Latvijā, piemēram Eiropā pārziemojošie gājputni.
- Āfrikā ziemojošie gājputni gan tik viegli "pārslēgties nevar".
- Klimata pārmaiņas skars arī tās sugas, kas pie mums ieradīsies pārziemot.
- Dati par ziemojošajiem ūdensputniem rāda, ka to skaits pieaug.
- Siltākas ziemas var arī mainīt starpsugu attiecības.
- Piemēram, lielās zīlītes ziemās gūst priekšrocības pār melnajiem mušķērājiem.
- Klimata pārmaiņas gan nenozīmē tikai siltākas ziemas, bet arī sausākas vasaras, radot jaunas problēmas.
Pārmaiņu scenāriji
Cik ilgi vēl rudenīgajās debesīs varēsim ar skatieniem pavadīt prom lidojošās zosis, ir grūti atbildams jautājums, taču tas, ka, piemēram, baltie stārķi kādudien varētu nemaz nedoties prom no Latvijas, ir diezgan reāls pārmaiņu scenārijs. "Lielākā daļa balto stārķu ziemo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša, taču jau šobrīd daļa stārķu paliek pārziemot Eiropas rietumu un dienvidu daļā. Gandrīz katru ziemu kāds baltais stārķis pārziemo arī Latvijā. Ticami, ka lielākoties tie ir savainoti, novārguši vai citu iemeslu dēļ aizlidot nespējīgi putni, bet domāju, ka sagaidīsim arī to, ka pavisam normāli stārķi izvēlēsies pārziemot Latvijā," skaidroja ornitologs, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.
Viņš norādīja, ka barības ziņā stārķi nav izvēlīgi atšķirībā no, piemēram, bezdelīgām, kurām barības vielu uzņemšanā būtiski ir patērēt lidojošus kukaiņus, kas ziemā nav iespējams.
Stārķiem, ja vien ir iespēja izdzīvot, nelidojot prom, palikšana uz vietas var būt izdevīga, tā ļaujot pirmajam ieņemt ligzdošanas vietu.
Ķerus uzsvēra, ka ir vēl arī citas putnu sugas, kas nākotnē varētu palikt Latvijā pārziemot. "Elastīgākie ceļošanas ziņā ir tuvie, Eiropā pārziemojošie gājputni, kas, visticamāk, varētu kļūt par regulāriem ziemotājiem. Piemēram, vairāki klasiski gājputni – mājas strazds, dzērve, lauku cīrulis, ķīvīte jau tagad mēdz nelielā skaitā Latvijā pārziemot, ja ne katru ziemu, tad vismaz siltākās ziemās un lielākoties Latvijas rietumu daļā. Gājputni, kas ziemo Āfrikā, nevar tik viegli "pārslēgties", tāpēc es neprognozētu, ka pārskatāmā nākotnē tie varētu kļūt par regulāriem ziemotājiem, izņemot jau pieminēto balto stārķi", norādīja ornitologs.
Siltāku ziemu nestas izmaiņas
Ir vairāk nekā skaidrs, ka klimata pārmaiņas skars ne tikai tos putnus, kuri Latvijā pavada vasaras, bet arī tos, kas pie mums ierodas pārziemot. Līdz šim par savu mītnes zemi gada aukstākajos mēnešos Latviju ir iecienījuši tādi putni kā ūdensstrazds, kas pie mums ierodas ziemot no Skandināvijas, kā arī zīdaste. "Citas sauszemes putnu sugas, kas Latvijā neligzdo, bet sastopamas ziemā ir, piemēram, bikšainais klijāns, parastais ķeģis un sniedze. Pirmās divas no sugām šoruden jau novērotas, sniedze vēl ne. Taču nedrīkst aizmirst putnu ziemošanas vietu, kas ir ļoti nozīmīga, bet grūti novērojama, – jūru. Parasta ligzdotāja jūrā ir, piemēram, brūnkakla gārgale, kas Latvijā kādreiz arī ligzdojusi, bet kopš 20. gadsimta 50. gadu beigām ligzdošana nav konstatēta. Citi ziemotāji jūrā ir, piemēram, lielais alks un arī globāli apdraudētas sugas – kākaulis un Stellera pūkpīle," stāstīja Ķerus.
Paredzams, ka, klimatam mainoties, mainīsies arī tas, cik lielā skaitā putni pie mums ieradīsies ziemot.
"Vislabākie dati mums ir par ziemojošajiem ūdensputniem, jo jau daudzus gadus janvārī tiek īstenotas tieši šai grupai veltītas uzskaites. Šo uzskaišu rezultāti rāda, ka lielākajai daļai ziemojošo ūdensputnu sugu ziemojošo putnu skaits pieaug," norādīja Ķerus, uzsverot, ka lielākoties tas nenozīmē, ka palielinājušās putnu populācijas ligzdošanas vietās, bet gan putni vairs neaizceļo tālāk par Latviju. Jautāts par nākotnes prognozēm, Ķerus norādīja, ka, visticamāk, putnu ziemošanas reģioni pārvietosies tālāk uz ziemeļiem, taču, tā kā Latvija ir pietiekoši tālu uz ziemeļiem, lielākajai daļai šo sugu šī vieta joprojām būs ziemošanas areāls.
Viena no sugām, kurām Baltijas jūra ir globālā mērogā nozīmīga ziemošanas vieta, ir kākauļi, kas pie mums ierodas rudenī. Tie ir labi nirēji un Baltijas jūrā barojas ar gliemenēm un citiem bezmugurkaulniekiem, taču nereti barības meklējumi putniem beidzas ar iepīšanos zvejas tīklos un noslīkšanu. "Kākauļi ir ietekmēti gan ziemošanas vietās, gan ligzdošanas vietās. Ja mēs varam aizsargāt to ziemojošo populācijas daļu, kas ir Latvijas ūdeņos, tā ir lieta, ko mēs varam ietekmēt un šiem putniem palīdzēt," stāstīja ornitologs Pēteris Daknis.
Siltākas ziemas ne tikai palīdzēs vairākām putnu sugām vieglāk tikt pie barības, bet arī mainīs starpsugu attiecības. Viens no piemēriem ir lielās zīlītes, kas pārziemo Eiropā un siltajās ziemās iegūst priekšrocības pār melnajiem mušķērājiem, kas pārziemo Āfrikā. Klimata pārmaiņas, tostarp Sahāras tuksneša izplešanās un sausums, var apgrūtināt mušķērāju ceļu uz ziemošanas vietām un atpakaļ. Taču, kā norādīja Ķerus, jāņem vērā, ka klimata pārmaiņas var nozīmēt ne tikai siltākas ziemas, bet arī sausākas un karstākas vasaras, kas līdzi nesīs citas problēmas.
Svešinieki
Nereti, mainoties apstākļiem, dažādās dzīvotnēs nonāk un spēj izdzīvot arī svešzemju sugas, kuras apzināti vai neapzināti konkrētajā vietā ir izplatījis cilvēks. Ķerus skaidroja, ka vienīgā no Latvijā sastopamajām putnu sugām, uz ko varētu attiecināt apzīmējumu "invazīvā suga", ir Kanādas zoss, taču šobrīd tā Latvijā ir sastopama salīdzinoši ļoti nelielā skaitā un vietējām sugām draudus nerada.
Taču mēdz būt arī sugas, kas pie mums ienākušas dabiskā ceļā un negatīvi ietekmē vietējo ainavu.
Viens no šādiem ienācējiem ir jūraskrauklis, kas Latvijā nonācis, pieaugot Eiropas kopējai populācijai. "Faktiski šis populācijas pieaugums lielā mērā ir atkopšanās – jūraskraukļi savulaik mērķtiecīgi tika apkaroti, turklāt, tāpat kā citi zivjēdāji putni (piemēram, jūras ērglis un zivjērglis) cietuši no bēdīgi slavenā DDT un citiem pesticīdiem. Abi šie faktori ir lielā mērā ir novērsti, un tas ļāvis populācijai atjaunoties. Tas, ka suga ir dabiski ienākusi, gan nenozīmē, ka tā nevar radīt problēmas, pauda Ķerus. Jūraskraukļu jeb kormorānu gadījumā cieš vairākas aizsargājamas dzīvotnes, jo šie putni ne tikai daudz ēd, bet arī to izkārnījumi satur ļoti daudz slāpekļa un fosfora, kas iznīcina kokus un zemsedzi. Uzskatāms piemērs tam ir Baltezera salas, kas īsā laikā no zaļojošas dzīvotnes ir pārtapušas tuksnešainās ainavās.
