Pie nelielas ēkas Alūksnes ezerā redzama zušu ķeršanas vieta jeb tacis. Te ir slūžas, ar kurām regulē ūdens līmeni. Pie ūdens līmeņa regulēšanas arī zuši krīt tacī iekšā. Alūksnes novada publisko ūdenstilpju apsaimniekotājs, aģentūras "ALJA" direktors Māris Lietuvietis pastāstīja: "Principā Alūksnes ezerā jau tā zušu zveja nav ļoti intensīva, drīzāk ekstensīva, mēs regulējam ūdens līmeni, un tas zutis kā papildus produkts mums ienāk."
Lai zutis vairotos dabiskā ceļā, tam no Alūksnes ezera būtu jāveic ceļš līdz Baltijas jūrai, tālāk uz Atlantijas okeānu, līdz Sargasu jūrai. Savukārt mazajiem ikriem būtu jāmēro ceļš atpakaļ. "Bet tas nav iespējams," sacīja Lietuvietis.
"Mūsu gadījumā Alūksnes ezerā viņi no jūras atpakaļ šeit netiek, daudz šķēršļu ir, hidroelektrostacijas un dažādi citādi dambji no Daugavas baseina, tāpēc šeit, Alūksnes augstienē, viņi vienmēr ir laisti mākslīgi," pastāstīja Lietuvietis.
Tie zuši, kas tagad tiek noķerti, ezerā ielaisti astoņdesmitajos, deviņdesmitajos gados.
"Alūksnes novada pašvaldība, ja nemaldos, pēdējos zušus laida no 2014. līdz 2015. gadam, pēc tam jau stājās spēkā Eiropas zušu aizsardzības plāns, kurš neļauj ar publisko finansējumu atražot zušus vietās, kur tie paši nevar nokļūt," norādīja Lietuvietis, paskaidrojot, ka tas nozīmē to, ka ar valsts un pašvaldības līdzekļiem nav iespējams iegādāties tos zušus, kas pēc nārsta ir nozvejoti okeānā. "Tā nav tā zivju suga, kuru mēs varam brīvi iegūt akvakultūrā. Kad šie mazie zutīši pēc nārsta parādās pie Dānijas, Lielbritānijas krastiem, tos nozvejo un pēc tam ataudzē atsevišķās fermās."
Pēdējā laikā zušu krājumi Alūksnes ezerā nav papildināti un līdz ar to populācija sarūk.
Kādreiz zušu nozveja sasniegusi 10–15 tonnas gadā, savukārt tagad tacī gadā ienākot vien nepilna tonna zušu.
Uzņēmuma SIA "ND zutis" saimnieks Nauris Drelnieks pastāstīja, ka katru gadu ezerā situācija zušu zvejā mainās: "Ir bijis tā, ka vienu gadu vairāk, otru mazāk, viss atkarīgs no laika apstākļiem, no ūdens daudzuma, bet mēs nespiežam uz apjomu, mums nav tā, ka tik būtu vairāk un vairāk."
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers, kurš ievēlēts no partijas "Jaunā vienotība", vērtēja, ka šobrīd jāmeklē ceļš, kā šo Alūksnes ezera vērtību saglabāt.
"Jau sen zutis ir bijis un kalpojis kā valūta alūksniešiem. Tad, kad alūksnieši brauc kaut kur ciemos, tad līdzi ņem zuti, jo tam ir vērtība," pauda Adlers. "Šobrīd ir pieņemta Eiropas regula par to, ka nedrīkst izmantot publisko finansējumu mākslīgam procesam, respektīvi, mākslīgi [zušus] pavairot Alūksnes ezerā un pēc tam veikt rūpniecisko zveju, ko mēs visi arī ļoti labi saprotam, bet, par cik tam [zutim] ir bagāta vēsture, kā jau minēju, viņš mums ir valūta, viņš mums ir brends, tad mēs, pašvaldība, šobrīd cīnāmies par to, lai tas taptu par tādu mūsu novada nacionālo produktu."
Līdz šim pašvaldība veikusi pārrunas ar uzņēmējiem par to, kā viņi būtu gatavi iesaistīties, piedāvājot savu finansējumu. "Bet mēs arī gribētu risināt jautājumu par to, lai mēs drīkstētu izmantot arī šo publisko finansējumu, jo mēs neredzam nekādu pamatu, kāpēc tas būtu jāaizliedz, jo ir zināma vēsture, tradīcijas," sacīja Adlers.
ES aizsargāto produktu kategorijas
- Aizsargātu cilmes vietu nosaukumu reģistrs (Protected Designation of Origin) – tajā var iekļaut tikai tādus produktus, kurus ražo tikai noteiktajā teritorijā. Turklāt arī pamata izejviela ir izgudrota un iegūta šajā vietā.
- Aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrs (Protected Geographical Indication) – tajā var iekļaut tādus produktus, ja vismaz viens to ražošanas posms notiek noteiktajā teritorijā.
- Tradicionālo produktu reģistrs (Traditional Speciality Guaranteed) – tajā iekļauj produktus, kuru sastāvs vai pagatavošana saistīta ar kādām senām tradīcijām.
Avots: Eiropas Komisija
Kā atklāja zvejnieks Drelnieks, radusies iecere, ka Alūksnes ezera zuši varētu tikt ierakstīti ES aizsargāto produktu reģistrā.
"Es pie tā ļoti daudz pats personīgi strādāju, pie tiem papīriem, šobrīd tas viss ir procesā, mēs to gribam, bet tas ir liels ceļš vēl ejams, jo, kā saka, mēs to zuti gribam paturēt ilgtermiņā, lai būtu viņš pieejams arī pēc desmit gadiem," norādīja Drelnieks.
Aģentūras "Alja" direktors Māris Lietuvietis atzina, ka, iespējams, tādējādi izdotos situāciju mainīt. "Tas ir pieteikums ES, ko izskata Briselē, un tad mēs ceram ar saņemtajiem atzinumiem no Eiropas virzīties arī uz Zemkopības ministriju un risināt šo jautājumu, meklēt kādus ceļus, kā varētu to zuti atgriezt, lai viņš nepazūd," norādīja Lietuvietis.
Šobrīd šajā ES aizsargāto produktu nosaukumu reģistrā ir jau iekļauti Latvijas pelēkie zirņi, salinātā rudzu rupjmaize, Rucavas baltais sviests, sklandarausis, Jāņu siers, Carnikavas un Salacgrīvas nēģi.
