Tapusi grāmata par Latvijas un ASV attiecībām 20.gadsimta sākumā

Latvijas Vēstures institūta apgāds (LVIA) nupat izdevis Latvijas Universitātes (LU) profesora Dr.hist. Ērika Jēkabsona jaunāko grāmatu “Latvijas un Amerikas Savienoto Valstu attiecības 1918.–1922.gadā”, kas tapusi ar LU fonda un Richarda Zariņa piemiņas fonda dāsno atbalstu. Tirāžā ir 350 eksemplāru, un grāmata ir pieejama lielākajās Latvijas grāmatnīcās, kā arī LVAI, informē LU fonda pārstāve Brigita Zutere.

Grāmatas autors Ēriks Jēkabsons ir LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors, vēstures doktors, Latvijas Universitātes Vēstures institūta vadošais pētnieks, kā arī 20 grāmatu autors. Galvenie darbības virzieni – Latvijas un Baltijas reģiona politiskā un militārā vēsture, nacionālo minoritāšu vēstures jautājumi. Apjomīgā grāmata satur divas daļas: 1.daļa apraksta politiskās un ekonomiskās attiecības starp Latviju un ASV 1918.-1922.gadā, bet 2.daļā apskatīta ASV nevalstisko organizāciju palīdzības rakstura darbība Latvijā.

Latvijas un ASV attiecības un to ģenēze 1918.-1922. gadā atspoguļo, no vienas puses, Latvijas ārējās politikas centienus nodrošināt savas valsts politisko un saimniecisko patstāvību caur sakariem ar vienu no pasaules ietekmīgākajām politiski un ietekmīgāko saimnieciski lielvalstīm,  turklāt pat apstākļos, ka otras puses oficiālā attieksme praktiski bija vēsa un atturīga. No otras – uz Latvijas piemēra atspoguļo ASV politikas specifiku Austrumeiropā kopumā.

“Latvijas vēsturē nepelnīti aizmirsta Amerikas Sarkanā Krusta, Amerikas Palīdzības administrācijas u.c. organizāciju palīdzība Latvijai kara un pēckara apstākļos, piemēram, amerikāņi vairākus gadus ēdināja Latvijas bērnus, studentus, palīdzēja ievainotajiem, nodrošināja medicīnas iestāžu darbību,” komentē grāmatas autors Ē. Jēkabsons.

Jaunajā izdevumā aplūkoti Latvijas un Amerikas Savienoto Valstu politiskie, militārie, saimnieciskie un kultūras sakari no 1918. gada, kad līdz ar Latviešu pagaidu nacionālās padomes nodibināšanos sāka veidoties pirmie sakari ar ASV pārstāvjiem, līdz 1922. gada vasarai, kad ASV atzina Latvijas neatkarību de iure un pirmo reizi nodibinājās pilnvērtīgas diplomātiskās attiecības starp abām zemēm. Apskatīta Neatkarības kara un pēckara posma sarežģītā situācija, kurā noteikta loma bija arī ASV pārstāvjiem, kā arī amerikāņu palīdzības organizāciju – Amerikas Palīdzības administrācijas, Amerikas Sarkanā Krusta, Jaunekļu kristīgās savienības u.c. – darbība Latvijā 1919.–1922.gadā, kam bija milzīga nozīme ne tikai abu zemju attiecībās, bet arī Latvijas valsts iekšējā nostiprināšanā, amerikāņiem sniedzot nenovērtējamu, nepelnīti aizmirstu palīdzību iedzīvotājiem un iestādēm. Tas darīts, apkopojot Latvijas arhīvos, bibliotēkās un muzejos, ASV Stenforda universitātes Hūvera institūta arhīvā un bibliotēkā, Nacionālajā arhīvā Vašingtonā, kā arī Lielbritānijas Nacionālajā arhīvā Londonā un iespēju robežās arī citur pieejamajos avotos un literatūrā Atrodamo informāciju.

Grāmata sagatavota un izdota, pateicoties Amerikas latviešiem Antrai, Bertramam un Kristapam Zariņiem, kuri kopumā ziedojuši 25 tūkstošus ASV dolārus vēstures studiju atbalstam Latvijas Universitātē. Mecenāti vēlas vairot un spēcināt tautiešu vidū pastāvošo izpratni par vēstures jautājumu nozīmīgumu Latvijas valsts un sabiedrības dzīvē.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti