Kinoteātris “Splendid Palace” tika svinīgi atklāts 1923. gada 30. decembrī. Tā Latvijā bija pirmā būvē, kas celta tieši kinoteātrim. Par piemēru tika ņemti labākie Eiropas paraugi.
“Veidoja patiešām šādas līdzīgas celtnes pasaulē, Eiropā, kuras sauca par “escaping palace” – pilis, kurās jūs varat aizbēgt no realitātes,” stāsta kinoteātra “Splendid Palace” kuratore Daira Āboliņa.
“Kinoteātra nosaukumu izdomāja pats kinoteātra dibinātājs Vasīlijs Jemeļjanovs. Līdzīgi nosaukumi pasaulē ir dažādām celtnēm. Tas bija tāds jēdziens. Tas nozīmēja, ka viss būs ārkārtīgi spilgti, spoži, skaisti un arī diezgan dārgi,” vēsturi atstāsta Daira Āboliņa.
Uzbūvēta patiešām tika pils ar rotājumiem, sienu un griestu gleznojumiem. Biļetes cena uz seansu tolaik maksāja aptuveni 70 santīmus. Toreiz tas bija dārgs prieks, tāpēc šeit bieži vien pulcējās turīgākie cilvēki.
“Šis ir kinoteātris, kas ir ovāls un kuram ir gaišas sienas. Tas ir liels retums pasaulē. Šis kinoteātris ir ideāls mēmajam kino, ideāla vieta. Mēmā kino ērā beidzās 1928. gadā, un bija jāsaprot, kā šī celtne darbosies skaņu ēras laikā. Tāpēc šeit ir citādāk skatīties kino,” atzīst Āboliņa.
1939. gadā kinoteātrī pirmizrādi piedzīvo filma “Zvejnieka dēls”. Seansu apmeklē arī Kārlis Ulmanis, ažiotāža ap filmu ir tik liela, ka apmeklētāju pūļi izlauzuši kinoteātra durvis.
Padomju laikos nosaukums “Splendid Palace” tiek nomainīts pret “Kinoteātris Rīga”.
“Padomju laikos šeit bijis daudz kas aizkrāsots, te ir bijuši sarkanie stūrīši, Ļeņina krūšutēls. Bet jāsaka tā - milzīgu cieņu gribu izteikt cilvēkiem, kuri visos laikos šeit savā veidā bijuši tādi kā spītnieki un mēģinājuši šo vietu nosargāt,” saka Daira Āboliņa.
Turpat blakus toreiz uzbūvēts kinoteātris “Spartaks”, kas tagad kļuvis par “Splendid Palace” Mazo zāli. Pēc neatkarības atgūšanas kinoteātris 2010. gadā tiek rekonstruēts un 2011. gada atgriežas pie sava vēsturiskā nosaukuma.
Mainījušās arī tehnoloģijas, filmas tiek rādītas digitālā formātā, lai gan nepieciešamības gadījumā kinoteātris spēj demonstrēt tās arī no lentēm.
Šobrīd, ienākot “Splendid Palace”, šķiet, joprojām iespējams sajust to pašu auru, kas bija 1923. gadā. Tik pamatīga un cēla ir šī ēka.
