„Ērenpreiss” restaurācijas darbnīcā tiekos ar restauratoriem Anci Pudāni un Kristapu Bukovski. Telpā manu uzmanību piesaista visapkārt esošie velosipēdi un visdažādākās to detaļas, bet es, protams, vaicāju pēc bostonpreses, ko esmu iztēlojusies kā visai milzīgu agregātu, bet neko tādu apkārt neredzu.
Ance Pudāne: „Nevar pazīt. Īsti šajā brīdī tā pēc preses pat neizskatās, jo ir izjaukta."
Restauratori rāda galdu, uz kura izvietotas dažādas masīvas metāla detaļas, un uz vienas no tām iegravēta arī drukāšanas iekārtas dzimšanas vieta.
Ance Pudāne: „Te ir konkrēta emblēma virsū, tāda šiltīte, no kuras uzzinām, ka prese ir ražota konkrētā fabrikā pie Hogenforsta Leipcigā. Leipcigā daudz ražoja šādas preses, bet to ražošana aizsākās Bostonā, tāpēc arī tās saucas par bostonpresēm."
Kristaps Bukovskis īpašu uzmanību pievērš dažām ļoti svarīgām preses detaļām, dažas no kurām, lai arī vizuāli nerada tādu iespaidu, izrādās ļoti smagas.
Kristaps Bukovskis: „Re kur šī ir tā saucamā gulta, burtu gulta. Ar terminiem arī ir problēma, jo tos grūti latviski iztulkot. Šeit saliek burtiņus iekšā, iepresē tā, ka tas viss ir stingri, un šis ir tas, kur liek papīru. Tad burtiņi ir tur, un tad ar šo te visu piespiež. Jā, tas viss sver diezgan pamatīgi."
Kopumā bostonprese sver aptuveni 300 kilogramu. Restauratori bažījušies, kā to ienesīs darbnīcā, bet izdevies ļoti labi. Tagad savukārt ir satraukums, kā izdosies atjaunošanas darbi, jo abiem ir pieredze senu velosipēdu restaurēšanā, bet pie šādas ierīces nākas strādāt pirmo reizi.
Tā īpaša ar savu kultūrvēsturisko nozīmi, uz tās dažādi iespieddarbi, arī nelegāli, drukāti no 20.gadsimta sākuma līdz pat padomju laiku beigām.
Padomju laiks iezīmīgs ar paviršiem remontiem un nenotīrītiem tintes slāņiem.
Kristaps Bukovskis: „Tagad jaucot ārā visas preses detaļas, mēs saprotam, ka prese ir tādos slāņos ar tinti! Jā, padomju laikos par to nerūpējās, daudzās vietās tik daudz tintes ir gāzies pāri, burtiski milimetriem."
Restaurācijas uzdevums ir panākt to, lai 100 gadus vecā drukāšanas iekārta ne tikai atgūtu agrāko vizuālo izskatu, bet atkal funkcionētu.
Restauratori domā, ka lielās līnijās darbs ritēs veiksmīgi, bet mazliet bažas ir par preses aprīkošanu ar burtiem, kas esot ļoti smalka padarīšana.
Lai to pierādītu, Ance un Kristaps paņem kādu kastīti un ber no tās ārā maziņus svina stienīšus, kuriem galā ir mazi mazītiņi burtiņi, tikko rūpīgi notīrīti.
Kristaps Bukovskis un Ance Pudāne: „Šie ir krievu burtiņi ļoti smalkai drukai. Tie izbira no preses tad, kad tā tika kustināta. Salikt strādājošu presi nav pats sarežģītākais, bet atrast visus burtiņus, atstarpes starp līnijām jau ir daudz sarežģītāk. Ja tev jāsaliek, piemēram, A4 lapa ar tekstu, tad iedomājamies, cik „a” burtus mums vajag… Ļoti daudz!”
Plānots, ka bostonprese tiks restaurēta līdz gada nogalei un tad ieņems savu vietu nesen izveidotajā Nacionālās bibliotēkas pastāvīgajā ekspozīcijā „Grāmata Latvijā”. Tā atradīsies nodarbību telpā jeb „Virtakas klasē”, un nodarbību programmas ietvaros apmeklētāji varēs to izmēģināt.
