Nikolajs Balašovs
45 gadus vecs, intelektuālis, kadetu partijas biedrs. Pirms kara bija krievu valodas un vēstures skolotājs ''Academia Petrina''. Kad 1915. gadā skolu evakuēja, Nikolajs atteicās doties Taganrogu. Iemesls izvēlei palikt bija viņa sieva, vācbaltiete Emīlija nevēlējās pamest dzimto Jelgavu. Viņš ir viens no retajiem krieviem, kas palicis Jelgavā arī pēc vācu okupācijas sākuma.
Nikolajam ir arī savs "Facebook" profils, un viņš par šiem notikumiem un 1917.gada sadzīvi diskutē "Facebook" grupā "Dzīvā vēsture".
Šodien 11 no rīta pagāja 72 stundas kopš sabiedroto izvirzītā ultimāta miera slēgšanai ar Vāciju. Šīs 72 stundas ir bijušas strauju pavērsienu pilnas – nedz vairs ķeizara, nedz agrākās valdības, nedz pašas karaļvalsts.
Bet vai jaunā valdība ir piekritusi mieram? Visapkārt valda neziņa. Pēc vienpadsmitiem ik pa laikam uz ielām varēja dzirdēt gaviles par godu kara beigām. Bet tikmēr ir citi, kuri sakās, ka nekāds miers it nemaz nav noslēgts. Baumas klīst straujāk, un visi sakās, ka informācija nākot no oficiālām vācu telegrammām.
Vai patiešām tās ir beigas karam? Zinu, ka atbilde būs redzama vien rīt avīzēs, redakcijām apstrādājot oficiālu informāciju. Vēl tagad vakarā mežonīgi šaudās domas un šķiet, ka vēl ilgi nevarēšu aizmigt. Kaut ātrāk nāktu rīts.
*1918. gada 11. novembra ieraksts dienasgrāmatā.
