Andrejs Kalniņš
Autors ir viens no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.
Andrejs Kalniņš, 17 gadi (dzimis 1900. gada 20. jūnijā) – Cēsu dārzniecības īpašnieka dēls. Idealizē latviešu strēlniekus un sapņo tiem pievienoties. Pret šo vēlmi kategoriski iebilst vecāki, it īpaši māte, kura liek apsolīt, ka Andrejs nepiedalīsies karā. Ziemassvētku kaujās jau ir kritis otrs viņas dēls Mārtiņš, un tāpēc māte īpaši uztraucas par Andreju. Jāņa tēvs ir Latviešu Zemnieku savienības biedrs. Andrejs aplūkoto gadu uzsāk Cēsīs un pamatā darbojas Vidzemē.
Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.
Andrejam ir arī savs "Facebook" profils un un viņš veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture".
Akadēmiski izglītotie latvieši ar vien lielākā skaitā atgriežas Latvijā no Maskavas un Petrogradas. Un kopā ar viņiem tiek atnestas uzkrātās zināšanas par jaunākajiem atklājumiem visdažādākās jomās. Tostarp arī par mūsu tautas vēsturi.
Par vienu no šādiem atklājumiem plašākai sabiedrībai ir pavēstījis valodnieks Ernests Blese. Izrādās, ir atrasta līdz šim vecākā latviešu valodā izdotā grāmata – katoļu mācītāja Pētera Kanīzija katehisma tulkojums latviešu valodā no 1585. gada. Pats atradums izdarīts jau pirms kara 1911. gadā Upsalas bibliotēkā, kur unikālajam izdevumam uzdūries virsbibliotekārs. Zviedrijā grāmata nonāca zviedru-poļu karu laikā, kad to kā laupījumu Latgalē bija ieguvuši zviedru karavīri. Daudz nedomādami, tie bija nodevuši grāmatu bibliotēkai, kur tā līdz šim krāja putekļus.
Sākotnēji pie izdevuma izpētes un pārpublicēšanas gribēja ķerties kāds zviedru profesors. Tomēr drīz profesors nonāca pie secinājuma, ka izdevuma tulkošanai laika nepietiks, un sazinājās ar slaveno baltu etnogrāfu docentu Eduardu Volteru.
1916. gada beigās dr. Voltera pētniecība rezultējās vērienīgā publikācijā Pēterpils Zinātņu akadēmijas Krievu valodas un literatūras departamenta rakstu krājumā. Tajā pirmo reizi katehisma teksts bija pieejams plašākai auditorijai.
Diemžēl lielisko ziņu nomāca revolūcijas jukas, un tā līdz šim bija palikusi bez īpašas ievērības. Netaisnību solās labot Bleses kungs, kurš apsverot iespēju pārpublicēt tekstu un savus zinātniskos komentārus Latvijā. Manī jaunā ziņa raisa lielu interesi. Par spīti karam mēs spējam kopt savu vēsturi un iet uz priekšu tās izpētē.
*1918. gada 11. augusta ieraksts dienasgrāmatā.
