Nikolajs Balašovs
45 gadus vecs, intelektuālis, kadetu partijas biedrs. Pirms kara bija krievu valodas un vēstures skolotājs ''Academia Petrina''. Kad 1915. gadā skolu evakuēja, Nikolajs atteicās doties Taganrogu. Iemesls izvēlei palikt bija viņa sieva, vācbaltiete Emīlija nevēlējās pamest dzimto Jelgavu. Viņš ir viens no retajiem krieviem, kas palicis Jelgavā arī pēc vācu okupācijas sākuma.
Nikolajam ir arī savs "Facebook" profils, un viņš par šiem notikumiem un 1917.gada sadzīvi diskutē "Facebook" grupā "Dzīvā vēsture".
Pēc 1915. gada evakuācijas Rīga zaudēja ne tikai savas fabrikas un strādniekus, bet arī visas vērā ņemamās izglītības iestādes. Zaudēts tika arī Rīgas lepnums, Politehniskais institūts. Cara administrācija visu institūtu – mācībspēkus, studentus un laboratoriju aprīkojumu -, pārcēla uz Maskavu.
Tagad, kad Rīgā ir mierīgāki laiki, atsākas runas par institūta darbības atjaunošanu. Pirms nedēļas studentu korporācijas ''Selonija'', ''Tālavija'', ''Concordia Rigensis'', ''Fraternitas Baltica'', ''Rubonia'' un ''Fraternitas Markomannia'' nosūtīja kopīgu vēstuli, adresētu Politehnikuma vadībai Maskavā. Vēstulē korporācijas lūdz institūta vadību jau drīz uzsākt institūta pārvešanu atpakaļ uz Rīgu.
Tagad korporācijas ir uzsākušas arī aktīvu darbību, lai iegūtu domes, vāciešu militārās un civilās pārvaldes atbalstu. Tāpat cītīgs darbs notiek pilsētas latviešu un vāciešu izglītības atbalsta biedrībās. Tiek vākta nauda, apzināti pasniedzēji Rīgā un rakstītas vēstules. Mērķis ir atjaunot pilnvērtīgu Politehnikuma darbību rudens semestrī. Zinot korporāciju ietekmi, jādomā, ka šo mērķi izdosies sasniegt.
*1918. gada 22. aprīļa ieraksts dienasgrāmatā.
