Jekaterina Pavlova
Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.
Jekaterina Pavlova ir Dvinskas cietokšņa kara hospitāļa žēlsirdīgā māsa. Dzimusi Daugavpilī 1892. gada 3. martā. Sākoties karam pieteicās kļūt par žēlsirdīgo māsu un pēdējo pusotru gadu strādā Dvinskas cietokšņa kara hospitālī. Jekaterina sarakstās ar savu māsu Antoņinu (29 gadi), kura kopā ar vīru inženierī Sergeju (33 gadi) evakuācijas līdz ar industrijas iekārtu izvešanu. Māsa ar vīru Sergeju kara laikā dzīvo Kazaņā.
Jekaterinai ir arī savs "Facebook" profils un viņa ar domubiedriem diskutē vēstures telpā "Dzīvā vēsture".
Ar iztiku iet ļoti grūti. Nav darba, nav kārtīgas pārtikas. Nekad mūžā nebiju domājusi, ka izsalkums var tik ļoti pārņemt ķermeni un prātu. Paldies Dievam, es redzu izeju no grūtā stāvokļa. Esmu dabūjusi vietu malkas vākšanas brigādē.
Mūsu brigāde gan nenodarbojas ar mežciršanu. Tā vietā mēs novāksim kokus no ierakumiem agrākajā frontes līnijā. Visur – tranšejās, zemnīcās un izlūkposteņos -, ir izmantoti koki. Tagad no būvēm vairs nav nekādas vajadzības, bet kokam nav ne vainas.
Stāsta, ka darbs būs smags. Pirms kara tādā darbā dāmām nebūtu vieta. Bet tagad arī sievietēm ir jāstrādā. Kā noprotu, tad man būs jārok, līdz nostiprinātie koki kļūst vaļīgi. Tad tos izcels vīri un ar pajūgiem vilks uz Dinaburgu.
*1918. gada 28. jūnija ieraksts dienasgrāmatā.
