Nikolajs Balašovs
45 gadus vecs, intelektuālis, kadetu partijas biedrs. Pirms kara bija krievu valodas un vēstures skolotājs ''Academia Petrina''. Kad 1915. gadā skolu evakuēja, Nikolajs atteicās doties Taganrogu. Iemesls izvēlei palikt bija viņa sieva, vācbaltiete Emīlija nevēlējās pamest dzimto Jelgavu. Viņš ir viens no retajiem krieviem, kas palicis Jelgavā arī pēc vācu okupācijas sākuma.
Nikolajam ir arī savs "Facebook" profils, un viņš par šiem notikumiem un 1917.gada sadzīvi diskutē "Facebook" grupā "Dzīvā vēsture".
Vakariem kļūstot ar vien īsākiem, atkal aktuāla kļūst apgaismojuma problēma. Pat vidusmēra cilvēki, it nemaz nerunājot par trūcīgajiem, ar grūtībām var atļauties iegādāties apgaismei nepieciešamo gadījumos, kad nav pieejama elektrība. Trūcīgie, protams, dzīvo dziļā tumsā.
Sevišķi smagu iespaidu tas atstāj uz jauniešiem. Tumsa neļauj kārtīgi apgūt mājās sarežģītāko mācību vielu. Bez grāmatām pavadītais laiks veido arvien lielāku robu, kas nākotnē noteikti radīs nepatīkamu iespaidu.
Tāpēc apsveicama ir Rīgas Latviešu draudžu jaunatnes savienības ideja par publisko lasāmgaldu izveidi. Tie būs ierīkoti īpaši atvēlētās telpās ar elektrisko apgaismojumu. Lai jaunieti nesagaidītu tikai pliki galdi, savienība aicina ziedot visdažādākās grāmatas un avīzes, kas varētu saturēt jaunietim vērtīgu saturu. Tāpat pozitīvi, ka pie galdiem būs atrodamas mācību grāmatas. Tie, kas paši nevar atļauties, varēs apgūt zināšanas pie lasāmgaldiem.
*1918. gada 24. septembra ieraksts dienasgrāmatā.
