Nikolajs Balašovs
45 gadus vecs, intelektuālis, kadetu partijas biedrs. Pirms kara bija krievu valodas un vēstures skolotājs ''Academia Petrina''. Kad 1915. gadā skolu evakuēja, Nikolajs atteicās doties Taganrogu. Iemesls izvēlei palikt bija viņa sieva, vācbaltiete Emīlija nevēlējās pamest dzimto Jelgavu. Viņš ir viens no retajiem krieviem, kas palicis Jelgavā arī pēc vācu okupācijas sākuma.
Nikolajam ir arī savs "Facebook" profils, un viņš par šiem notikumiem un 1917.gada sadzīvi diskutē "Facebook" grupā "Dzīvā vēsture".
Kur doties, ja vēlies nopirkt cukuru? Pie bēgļiem, protams. Daudzi bēgļi nebūt nav pārnākuši mājās pliki kā baznīcas žurka. Viņi, it īpaši tie, kas kara laiku pārlaiduši Ukrainā vai Dienvidkrievijā, sev līdzi ir paņēmuši dažādas pārtikas preces pārdošanai.
Cukurs un tabaka ir visiecienītākie produkti. Tos ir viegli paslēpt, un pāris pudi var nest ļoti labu peļņu. Dažus uzķer uz robežas un bagātību atņem, bet lielākā daļa pamanās preces ievest Rīgā un sākt tirgot. Bēgļu iespaids ir jūtams melnajā tirgū. Ja ir nauda, atkal ir iespēja nopirkt dažādus deficīta produktus.
*1918. gada 12. oktobra ieraksts dienasgrāmatā.
