Marija Bērza
Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas hronoloģiski stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti.
Marija Bērza (dzimusi Tišlere) 29 gadi (dzimusi 1888. gada 1. decembrī) – Kuldīgas vācbaltu amatnieka meita, kura īsi pirms kara apprecēja turīga latviešu saimnieka vecāko dēlu Ansi Bērzu. Sākoties karam vīru iesauca armijā. Viņš piedalījās Prūsijas ofensīvā un pēc Tannenbergas kaujas kļuva par karagūstekni. Vīra ģimene pēc Kurzemes okupācijas sākuma devās bēgļu gaitās un vīra brālis Kārlis pieteicās strēlniekos. Marija pati nedevās bēgļu gaitās un kopā ar savu mazo meitiņu Annu (dzimusi 1912. gadā) palika pie saviem vecākiem Kuldīgā. Marijas rūpju centrā ir viņas vīrs, kuram viņa regulāri sūta vēstules, pārtikas paciņas un cita veida palīdzību. Paralēli Marija sarakstās arī ar savu māsu Vilhelmīni, kura dzīvo Liepājā. Tāpat ar Mariju cenšas sazināties vīra vecāki, kuri grib uzzināt kaut ko vairāk par savu dēlu. Marija aplūkotajā periodā pamatā uzturas Kuldīgā, periodiski dodas apciemot māsu Liepājā.
Par diskusiju platformu šiem notikumiem un tā laika dzīvesstilam piedāvājam mūsu "Facebook" grupu "Dzīvā vēsture",bet Marijai ir arī savs "Facebook" profils.
Noklausījos amizantu sarunu starp diviem kungiem pils parkā. Vecākais no viņiem, Grosa kungs, lamāja Vāciju un militāro pārvaldi par pārtikas trūkumu Kurzemē un citām nejēdzībām. Viņam neesot saprotams, kā gan apstākļi pēc kara beigām ar Krieviju nav ne pa kripatiņu uzlabojušies.
Viņa oponents bija Švarca kungs, tirgotājs, kurš lepojas ar saviem sakariem Vācijā. Pēdējo mēnešu laikā Švarca kungs ir kļuvis par vienu no entuziastiskākajiem ķeizara atbalstītājiem pilsētā. Reaģējot uz Grosa kunga pārmetumiem, šoreiz nesekoja ierastais stāsts par drīzu Vācijas uzvaru karā.
Tā vietā Švarca kungs bija izvēlējies oriģinālu pretargumentu. Viņš nesen bija lasījis mūsu presē pārpublicētu Vācijas medicīnas profesora Hermaņa Strausa rakstu ar nosaukumu ‘’Bailes un pārtika’’. Profesors Štrauss apgalvoja, ka pārtikas trūkums patiesībā ir uzlabojis veselības stāvokli Vācijā. Cilvēki zaudējot lieko svaru, un saslimšana ar tādām slimībām kā cukurslimība un ģikts esot rekordzemā līmenī Vācijā. Turpretī nekādu smagu negatīvu iespaidu uz Vācijas iedzīvotāju stāvokli, ko būtu izraisījis pārtikas trūkums, novērot nevarot.
Vienīgā problēma esot bailes. Profesors Štrauss apgalvojot, ka zinātne ir pierādījusi – bailes, stress un nestabils emocionālais stāvoklis atstājot ļaunu iespaidu uz veselību. Tai skaitā arī uz gremošanu.
Kad Švarca kungs bija pārstāstījis presē izlasīto, viņš uzsvēra, ka Kurzemē situācija esot noteikti tāda pati kā Vācijā. Kurzemnieku veselības stāvoklis iespējams esot pat uzlabojies. Vienīgais, kas maitājot veselību, esot dusmas un bailes par nākotni. Tāpēc viņš ieteica Grosa kungam mazāk dusmoties, un viņš noteikti būšot veselāks kā jebkad agrāk.
Grosa kungs to visu noklausījās. Vēlreiz rūpīgi paskatījās uz Švarca kungu un pateica: ‘’Cienījamais Švarca kungs, Jūs patiešām esat idiots’’. Pagriezās un atstāja apjukušo Švarca kungu stāvam izbrīnītu uz parka taciņas.
*1918. gada 2. maija ieraksts dienasgrāmatā.
