#LV99plus: Namīpašnieki piedzen kompensācijas no karavīru ģimenēm

Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Antonija Priede

Autors ir viens no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.

Antonija Priede ir dzimusi Rīgā vidusšķiras ģimenē 1890. gadā, absolvējusi Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāziju. Pēc ģimnāzijas beigšanas Antonija sapņoja par mācībām universitātē, tomēr ģimene nevarēja atļauties apmaksāt studijas ārzemēs. Antonija sāk strādāt par sekretāri. Īsi pirms kara sākuma viņa iemīlas krievu ierēdnī un, kad 1915. gadā vasarā sākas Rīgas evakuācija, pretēji vecāku gribai dodas līdzi ierēdnim uz Petrogradu. Attiecības ar ierēdni izjūk, bet Petrogradā Antonija sadraudzējas ar krievu meņševikiem un latviešu maziniekiem un pārņem viņu politiskās idejas. Pēc Oktobra revolūcijas viņa atgriežas Vidzemē un dzīvo Valmierā. Pēc vācu okupācijas Antonija izlemj slepeni atgriezties Rīgā.

Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.

Antonijai ir arī savs "Facebook" profils un un viņa veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture". 

Manai jaunības dienu paziņai Almai klājas grūti. Viņas stāstā atspoguļojas cita, bieži piemirsta traģēdija. Pirms kara viņa apprecējās ar savu mīļoto Jāni, kurš nesen kā bija noslēdzis dienestu kara artilēristos. Jaunajam pārim drīz piedzima divi bērni. Šķita ļoti laimīga ģimene.

Un tad sākās karš. Jāni kā rezervistu iesauca armijā un nosūtīja uz Prūsiju. Tur lielais fiasko viņam beidzās ar krišanu gūstā. Alma palika viena ar diviem maziem bērniem. Cik vien varēja, vīra ģimene viņu pabalstīja, tomēr situācija bija grūta.

Līdzīgs liktenis piemeklēja daudzas ģimenes. Lai kaut nedaudz atvieglotu trūkumā nonākušo likteni, 1914. gada septembrī Krievijas valdība pieņēma likumu, ka karavīru ģimenēm nav jāmaksā dzīvokļu īre. Jaunie noteikumi deva Almai vismaz kādu atslogu. Viņa ar saviem bērniem varēja dzīvot savā Stabu ielas dzīvoklī, neuztraucoties par papildu izmaksām.

Vāciešu panākumi frontē atņēma nelielo atbalstu. Gada sākumā pilsētas valde paziņoja, ka karavīru ģimenēm ne tikai vairs nepienākas bezmaksas dzīvokļi, bet arī namu īpašniekiem ir tiesības pieprasīt kompensāciju par pagājušo periodu.

Alma un vēl dažas karavīru ģimenes vērsās tiesā, lai apstrīdētu lēmumu. Tiesāšanās ilga līdz pat šim brīdim, un pagaidām ģimeņu stāvoklis bija neskaidrs. Tomēr tagad lēmums ir pieņemts, un tas ir nelabvēlīgs karavīru ģimenēm. Tiesa nolēma, ka ģimenēm ir jāmaksā kompensācija 5 rubļu apmērā par katru nodzīvoto mēnesi.

Tiesas lēmums nozīmē, ka Almai ir jāmaksā 200 rubļi savam namīpašniekam. Nedz viņai, nedz viņas vīra ģimenei tādas naudas nav. Visu vēl apkaunojošāku padara namīpašnieka nepiekāpība. Kad 1915. gadā veidoja latviešu strēlnieku bataljonus, namsaimnieks bija viens no aktīvākajiem stāstītājiem par patriotismu un dzimtenes mīlestību. Teica, ka visiem jāstājas strēlniekos. Bet tagad, kad pašam izdevīgi un tik mīlētā dzimtene ir cita, ir starp pirmajiem, kas kara smagi skartajām ģimenēm pēdējo ādu novilks.

*1918. gada 14. maija ieraksts dienasgrāmatā.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti