#LV99plus: Krāsas noplēšana no krāsnīm ļauj ietaupīt malku

Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Marija Bērza

Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas hronoloģiski stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti.

Marija Bērza (dzimusi Tišlere) 29 gadi (dzimusi 1888. gada 1. decembrī) – Kuldīgas vācbaltu amatnieka meita, kura īsi pirms kara apprecēja turīga latviešu saimnieka vecāko dēlu Ansi Bērzu. Sākoties karam vīru iesauca armijā. Viņš piedalījās Prūsijas ofensīvā un pēc Tannenbergas kaujas kļuva par karagūstekni. Vīra ģimene pēc Kurzemes okupācijas sākuma devās bēgļu gaitās un vīra brālis Kārlis pieteicās strēlniekos. Marija pati nedevās bēgļu gaitās un kopā ar savu mazo meitiņu Annu (dzimusi 1912. gadā) palika pie saviem vecākiem Kuldīgā. Marijas rūpju centrā ir viņas vīrs, kuram viņa regulāri sūta vēstules, pārtikas paciņas un cita veida palīdzību. Paralēli Marija sarakstās arī ar savu māsu Vilhelmīni, kura dzīvo Liepājā. Tāpat ar Mariju cenšas sazināties vīra vecāki, kuri grib uzzināt kaut ko vairāk par savu dēlu. Marija aplūkotajā periodā pamatā uzturas Kuldīgā, periodiski dodas apciemot māsu Liepājā.

Par diskusiju platformu šiem notikumiem un tā laika dzīvesstilam piedāvājam mūsu "Facebook" grupu "Dzīvā vēsture",bet Marijai ir arī savs "Facebook" profils. 

Jo vairāk saskaros ar taupības padomiem, jo vairāk atklājas, cik ļoti mūsu dzīves veids pirms kara bija pārticīgs. Pie tam daudzas no lietām, kas šķita daļa no normālas dzīves, tagad atklājas kā liela izšķērdība. Pārsteidzoši, bet izrādās, ir veids, kā vēl vairāk ieekonomēt malku un reizē padarīt savu dzīves vietu siltāku. Un tas ir tik vienkārši.

Daudzos mājokļos, tostarp arī mūsu, māla podiņu krāsniņas ir izdekorētas ar dažādiem skaistiem ornamentiem vai arī vienkārši nokrāsotas, pielāgojoties iekštelpu kopējam iekārtojumam. Visbiežāk šīs krāsniņas ir apgleznotas ar eļļas krāsu. Bet, kā tagad ir atklājies, eļļas krāsa aiztur siltumu. Tāpēc, lai padarītu apkuri efektīvāku, visa šī krāsa ir jāplēš nost.

Ar to pašu malkas apjomu šādā veidā varot palielināt gaisa temperatūru telpās pat par 3-4 grādiem.

Izstāstīju šo padomu tēvam, un viņš sākotnēji bija noraidošs pret šādu ideju. Kā tad tā, pēdējās godības pazīmes pazaudēsim. Bet malka ir dārga un aukstumā dzīvot arī kaitīgi. Izlēmām, ka jāpamēģina.

*1918. gada 15. februāra ieraksts dienasgrāmatā.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti