Marija Bērza
Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas hronoloģiski stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti.
Marija Bērza (dzimusi Tišlere) 29 gadi (dzimusi 1888. gada 1. decembrī) – Kuldīgas vācbaltu amatnieka meita, kura īsi pirms kara apprecēja turīga latviešu saimnieka vecāko dēlu Ansi Bērzu. Sākoties karam vīru iesauca armijā. Viņš piedalījās Prūsijas ofensīvā un pēc Tannenbergas kaujas kļuva par karagūstekni. Vīra ģimene pēc Kurzemes okupācijas sākuma devās bēgļu gaitās un vīra brālis Kārlis pieteicās strēlniekos. Marija pati nedevās bēgļu gaitās un kopā ar savu mazo meitiņu Annu (dzimusi 1912. gadā) palika pie saviem vecākiem Kuldīgā. Marijas rūpju centrā ir viņas vīrs, kuram viņa regulāri sūta vēstules, pārtikas paciņas un cita veida palīdzību. Paralēli Marija sarakstās arī ar savu māsu Vilhelmīni, kura dzīvo Liepājā. Tāpat ar Mariju cenšas sazināties vīra vecāki, kuri grib uzzināt kaut ko vairāk par savu dēlu. Marija aplūkotajā periodā pamatā uzturas Kuldīgā, periodiski dodas apciemot māsu Liepājā.
Par diskusiju platformu šiem notikumiem un tā laika dzīvesstilam piedāvājam mūsu "Facebook" grupu "Dzīvā vēsture",bet Marijai ir arī savs "Facebook" profils.
Šodien aprit ķeizara Vilhelma valdīšanas 30. gadskārta, un par godu notikumam nelielas svinības norisinās arī pie mums Goldingā. Tomēr vislielāko dāvanu ķeizaram ir sagādājuši Vidzemes un Igaunijas baltieši. Pēc ilgas gatavošanās Berlīnē ir atklāta Vidzemes un Igaunijas izstāde.
Kā stāsta, tad izstādes mērķis ir parādīt vāciešiem Baltijas ciešās vēsturiskās, kulturālās un ekonomiskās saites ar Vāciju. Izstāde ir sadalīta vairākās tematiskās nodaļās: zemes apraksts un vēsture; baznīca un skola; kultūra un tēlotājmāksla; teātris un mūzika; sabiedriskā dzīve; mežkopība un komunālā saimniecība; tirdzniecība, satiksme un rūpniecība.
Lai gan arī no Goldingas pāris ievērojami pilsoņi ir iekļauti delegācijā, Kurzemes baltiešiem nedaudz ir rūgtums par to, ka izstāde nesaucas Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas izstāde. Tikmēr, kā runā, ne visi latvieši un igauņi ir sajūsmā par to, kāda loma izstādē ir atvēlēta abām tautām. Izstāde, runājot par latviešiem un igauņiem, pamatā stāsta par tautas kultūru – valodas īpatnībām, tautas dziesmām, gadskārtu svētkiem un tautastērpiem. Neapmierinātie uzskata, ka izstādes veidotāji centušies noslēpt to, ka latvieši un igauņi jau sen ir pilnvērtīgas Eiropas kultūras tautas.
*1918. gada 15. jūnija ieraksts dienasgrāmatā.
