Viens no nepatīkamākajiem soļiem, atgriežoties no bēgļu gaitām, ir karantīna. Vācieši aizbildinās ar bailēm no holēras epidēmijas. Un, zinot apstākļus Krievijā, satraukumam ir pamats. Tomēr karantīnai ir arī cits uzdevums – izķert lieliniekus un citus iespējamos nemiera cēlējus.
Antonija Priede
Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem LSM.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.
Antonija Priede ir dzimusi Rīgā vidusšķiras ģimenē 1890. gadā, absolvējusi Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāziju. Pēc ģimnāzijas beigšanas Antonija sapņoja par mācībām universitātē, tomēr ģimene nevarēja atļauties apmaksāt studijas ārzemēs. Antonija sāk strādāt par sekretāri. Īsi pirms kara sākuma viņa iemīlas krievu ierēdnī un, kad 1915. gadā vasarā sākas Rīgas evakuācija, pretēji vecāku gribai dodas līdzi ierēdnim uz Petrogradu. Attiecības ar ierēdni izjūk, bet Petrogradā Antonija sadraudzējas ar krievu meņševikiem un latviešu maziniekiem un pārņem viņu politiskās idejas. Pēc Oktobra revolūcijas viņa atgriežas Vidzemē un dzīvo Valmierā. Pēc vācu okupācijas Antonija izlemj slepeni atgriezties Rīgā.
Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.
Antonijai ir arī savs "Facebook" profils un un viņa veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture".
Vārdos karantīna tiek solīta kā īss pārejas solis, tomēr nelaimīgajam pastāv iespēja tur iestrēgt uz nedēļu vai pat ilgāk. Bēgļus iespiež vecās kazarmās, noliktavās un citās apdzīvošanai nepiemērotās telpās. Ja jau tā novājinātie cilvēki pirms karantīnas bija veseli, tad kādas slimības saķeršana ir gandrīz garantēta. Ik pa laikam var dzirdēt par to, ka paši jaunākie vai vecākie nepārdzīvo šo sprostu.
Kaut kādā mērā uzlabot apstākļus vācieši cenšas. Piemēram, šonedēļ Tambovas ielā Maskavas forštatē ir atvērta jauna bēgļu karantīna ar 1000 vietām. Karantīnas vajadzībām ir atvēlētas agrākās Vjazmas pulka kazarmas. Pilsētas kazarmas viennozīmīgi ir labākas par dažādām būvēm piepilsētās un laukos. Vismaz jau tā daudz izmocītos cilvēks mazāk skars spēcīgās rudens vēja brāzmas un lietavas.
*1918. gada 25. oktobra ieraksts dienasgrāmatā.
