#LV99plus: Atjauno tvaikoņu satiksmi starp Rīgu un Jelgavu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Nikolajs Balašovs

45 gadus vecs, intelektuālis, kadetu partijas biedrs. Pirms kara bija krievu valodas un vēstures skolotājs ''Academia Petrina''. Kad 1915. gadā skolu evakuēja, Nikolajs atteicās doties Taganrogu. Iemesls izvēlei palikt bija viņa sieva, vācbaltiete Emīlija nevēlējās pamest dzimto Jelgavu. Viņš ir viens no retajiem krieviem, kas palicis Jelgavā arī pēc vācu okupācijas sākuma. 

Nikolajam ir arī savs "Facebook" profils, un viņš par šiem notikumiem un 1917.gada sadzīvi diskutē "Facebook" grupā "Dzīvā vēsture".

No šodienas ir atjaunota tvaikoņu satiksme uz Rīgu. To nodrošinās trīs tvaikoņi - ‘’Pilsētas galva Kerkoviuss’’, ‘’Mitau’’ un ‘’Secunda’’. Katru dienu deviņos no rīta gan no Rīgas, gan Mītavas izbrauks viens otram pretī divi no trim tvaikoņiem. Un tā līdz pat rudenim.

Amizanti, ka tvaikoņi apstājas arī Rīgas jūrmalā. It kā jau jauki – gluži kā pirmskara laikos varētu aizbraukt uz jūru atpūsties. Tik viena skāde – neviens bez pārvietošanās atļaujām nekur nedrīkst braukt. Un arī tajos gadījumos, kad brauc, galapunktam jābūt stingri norādītam. Ja saglabāsies šāda kārtība, grūti iedomāties, ka kāds no vācu ierēdņiem vispār nopietni izskatītu lūgumu pēc pārvietošanās atļaujas, kurā ir norādīts mērķis ‘’atpūta pie jūras’’.

Bet tvaikoņiem ir arī daudz praktiskāka vajadzība, ko tie solās nodrošināt. Uz tiem tagad varēs uzkraut preces, kuras ir vēlme nosūtīt vai nu uz Rīgu, vai Mītavu. Tas patiešām atvieglotu daudzu cilvēku dzīvi. Pateicoties pārvietošanās atļaujai, esmu kļuvis par savdabīgu kurjeru. Bieži paziņas lūdz, lai paņemu vai atvedu kādu paciņu. To arī labprāt daru, nav man grūti izpalīdzēt. Tagad varēs to darīt pilnīgi oficiāli, nelūgties draugiem un paziņām un sūtīt lielākas pakas. Tas patiešām labi.

Pats plānoju ar kādu reizi, ja būs patiesi labs laiks, izbraukt ar tvaikoni. Būtu jauki paņemt arī Emīliju šādā izbraucienā. Pirms kara ik vasaru vismaz pāris reizes šādi izbraucām. Tvaikonīši šķiet kā priekšvēstneši normālas dzīves atjaunošanai. Varbūt patiešām karš drīz beigsies un viss būs labi.

*1918. gada 17. aprīļa ieraksts dienasgrāmatā.


 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti